Aromātiska, stipra un tik ļoti pretrunīga. Par kafijas kaitīgumu un veselīgumu strīdas visi, kam ir laiks. Taču jebkuru strīdu vislabāk spēj izšķirt zinātne. Un tieši tā pierāda, ka kafiju dzert ne tikai var, bet arī vajag – samērīgi, protams.
Veselīga āda, spēcīgi asinsvadi un locītavas – lasi tālāk, kā kafija ietekmē mūsu organismus.
Samazina risku attīstīties Parkinsona un Alcheimera slimībām
Amerikāņu pētnieki no Alcheimera slimības izpētes centra Tampā noskaidrojuši, ka kofeīna saturoši dzērieni samazina risku attīstīties šai slimībai par 65 %. Tam nepieciešamas 1–3 kafijas krūzītes dienā.
Lasi arī: Iepērcies lietoto apģērbu veikalos? Lūk, ko par to saka ārsts!
Zinātnieki no Brazīlijas Santakatarīnas universitātes secinājuši, ka kafijotāji cieš no Parkinsona slimības par 20 % retāk nekā citi.
Samazina aknu cirozes attīstības risku
Zinātnieki no Mario Negrī farmakoloģijas pētījumu institūta izpētīja kafijas ietekmi uz žultspūšļa darbību un noskaidroja – regulāra dzēriena ietekme samazina aknu cirozes attīstību gandrīz divkārši.
Stiprina sirds asinsvadu sistēmu
Jā! Pienācis laiks sagraut vienu no vecākajiem mītiem. Zinātnieki no Singapūras Nacionālās universitātes, Hārvardas sabiedrības veselības skolas un Braighema un Sieviešu slimnīcas Bostonā pierādīja: 3–5 kafijas tasītes dienā samazina sirds slimību risku trīs reizes.
Samazina onkoloģisku slimību risku
20. gadsimtā zinātnieki vienbalsīgi klāstīja, ka kafija ir kaitīga veselībai un pat izraisa vēzi. Tomēr tie izrādījās māņi. Pētniekiem no Mario Negrī universitātes Epidemioloģijas departamenta ir cits viedoklis. Viņi ir noskaidrojuši, ka kafijas mīļiem ir zemāks risks saslimt ar prostatas vai krūts vēzi.
Veicina par otrā tipa diabēta attīstību
Agrāk mūs biedēja ar to, ka kafija var izraisīt cukura diabētu. Tomēr dāņu zinātnieki no Odenses universitātes slimnīcas, Orhūsas universitātes un Orhūsas universitātes slimnīcas pierādīja pretējo. Pateicoties kafestolam, kas ir dzērienā, aizkuņģa dziedzeris glikozes iedarbības laikā sāk izstrādāt vairāk insulīna.
Tieši tādēļ tie, kas dzer kafiju, retāk slimo ar otrā tipa diabētu.
Aizsargā locītavas un žultspūsli
Kafija uzlabo metabolismu un veicina urīnskābes izvadi, aizkavējot podagru. Šo faktu pierādīja Braighemas un Sieviešu slimnīcas pētnieki kopā ar Hārvardas medicīnas skolu.
Kofeīns aizkavē akmeņu veidošanos žultspūslī. Amerikāņu mediķis Skots Gotlībs izpētīja, ka 1–3 kafijas krūzes dienā samazina akmeņu veidošanās risku par 4 %, bet 3–5 kafijas krūzītes samazina par 45 %.
Uzlabo muskuļu spēku un koordināciju
Zinātnieki no Koventri universitātes pierādīja, ka kofeīns paaugstina izturību, palielina muskuļu spēku, aizsargā no lūzumiem un sasitumiem nokrītot. Tieši pateicoties šīm īpašībām kafiju ir ieteicams dzert vecāka gadagājumā cilvēkiem.
Atbrīvo no grumbām un atjauno organismu
Spāņu zinātnieki no Granādas universitātes noskaidroja, ka kafija satur antioksidantus, kas 500 reizes stiprāki par vitamīnu C. Zinātnieku pētījumi no Korejas Evhas sieviešu universitātes parādīja, ka kafijas ekstrakts izgludina grumbas, saglabā audos kolagēnu, tā aizkavējot šķidruma zudumu. Tāpēc kafijas dzērāji izskatās jaunāki un svaigāki par saviem vienaudžiem.
Kafijas ekstraktu var pagatavot mājās. Tā sastāvā ir šķīstošā kafija, ūdens un cukurs. Koncentrāts lieliski papildinās kokteiļus, desertus, saldējumu un tortes.
Kafija – ilgdzīvotāju dzēriens
Doktori Mērfijs un Ginters izpētīja mirstību 10 Eiropas valstīs un secināja, ka kafijas mīļotāji dzīvo ilgāk. Pētnieki atzīmēja, ka šo bonusu var izmantot arī smēķētāji, jo smēķēšana nemazina kafijas iedarbību.
Ir svarīgi saprast: ar visu veselīgumu, kas ir kafijā, tā tomēr nav universāls līdzeklis pret visām kaitēm. Ārsti iesaka izvēlēties dabīgo kafiju, šķīstošā satur daudz mazāk veselīgo īpašību.
Cik bieži tu dzer kafiju? Esi ievērojis veselības stāvokļa pasliktināšanos vai uzlabošanos, kad pārtrauc regulāri dzert kafiju?