Ir cilvēki, kuri vispār neprot savaldīties. Viņi “uzsprāgst”, kliedz, sāk vainot visus sev apkārt, pieprasa nekavējoši pieņemt viņu redzējumu uz situāciju.
Protams, ikviens cilvēks var paust emocijas, mēs taču neesam roboti. Taču runa ir par tiem, kuru reakcijas nepavisam neatbilst situācijai. Par tiem, kas vienmēr pielieto šādu uzvedības taktiku.
Kāpēc viņš tā dara?
Lūk, daži galvenie iemesli:
- nestabila psihe,
- viņš ir pieradis, ka šis paņēmiens ir iedarbīgs saskarsmē ar citiem,
- viņam kļūst vieglāk, kad viņš tādā veidā “nolaiž tvaiku”,
Un ievērojiet, ka vairums šo cilvēku tā uzvedas tikai ar tiem, kas ar viņiem ir vienā līmenī, zemāki pēc statusa vai kaut kādā veidā atkarīgi no viņiem.
Izplatītas situācijas:
- pircējs nepamatoti izgāž dusmas uz pārdevēju,
- vadītājs ilgi strostē padoto un vēl vairāk sevi uzvelk,
- māte/ māsa/ draudzene izgāž dusmas uz pacietīgāko meitu/ māsu/ draudzeni,
- kolēģe savu neapmierinātību izgāž uz citiem.
Ko iesākt ar tādiem cilvēkiem?
Zelta likums saskarsmē ar toksiskiem, nervoziem, agresīviem cilvēkiem – tā ir kontakta minimizēšana. Pēc iespējas mazāk ar viņiem saskarties, pamest teritoriju, ignorēt.
Lasi arī: Atbruņojošas frāzes: kā gūt virsroku strīdā
Taču, diemžēl, ne vienmēr tas ir iespējams.
Kur tu aiziesi no radinieka? Vai no pircēja, kurš ir atnācis pie tevis uz ofisu? Vai no kolēģa, kopā ar kuru tu pavadi 8 stundas ik dienu, sēžot pie blakus galdiem?
Tad lūk, daudzos gadījumos palīdz šāds paņēmiens:
Klusēt + skatīties nenovēršoties
Tas ir ērti, jo nav vajadzīgs izdomāt kaut kādas frāzes. Nav jācenšas apstrīdēt, pārkliegt, līdz ar to – tērēt savus nervus.
Un vēl neapstrīdams pluss ir tas, ka jūs nesākat konfliktu, līdz ar to nebojājat attiecības ar šo cilvēku. Tā mēdz gadīties, ka mēs vēl pēc tam esam spiesti ar viņu komunicēt.
Vēl tikai divi šī paņēmiena pielietošanas momenti:
- Vēlaties nedaudz piebremzēt cilvēku, nolikt viņu uz pauzes?
Skatieties neatlaidīgi, ilgi, nenovēršot acis. Retumis pielieciet galvu, nedaudz izmainiet galvas pagriezienu. Galvenais – saglabājiet nesatricināmu sejas izteiksmi.
Personīgi man šāds paņēmiens palīdzēja vienmēr saskarsmē ar kādu kolēģi. Mēs bijām līdzīgās pozīcijās.
Sapulcēs viņa varēja piecelties, spiegt un kliegt, viņas acis pielija ar asinīm, lai gan iemesls bija pavisam nenozīmīgs. Mūsu vadītāja bija specifiska dāma. Viņa ar plēsīga zvēra skatienu pētīja apkārtējos, gaidot, kas sāksies “asinspirts”. Tā kā no viņas palīdzību nebija ko gaidīt – viņa pat negrasījās kolēģi nomierināt.
Bet tieši klusēt, skatīties uz viņu kā uz pamuļķi, mierīgi un bez reakcijas – tas palīdzēja vienmēr. Pēc tam viņa pati nomierinājās un varēja turpināt dialogu.
- Vēlaties parādīt cilvēkam, ka jūtat viņam līdzi, emocionāli pievienojaties viņa dusmām, bet neesat gatavi turpināt šo tēmu?
Klusējiet, nedaudz uz viņu paskatieties, bet pēc tam novērsiet skatienu. Var nedaudz noliekt galvu uz leju.
Šis paņēmiens ir labs tajās situācijās, ja jūsu priekšā ir neapmierināts klients, kāds no vecākiem, priekšnieks. Tātad, kāds, no kura jūs kaut kādā veidā esat atkarīgs.
Šeit galvenais ir nesākt dialogu, bet vienkārši ļaut izteikties. Bieži vien cilvēkam šādā situācijā pietiek ar to, ka jūs esat sapratis visu stāvokļa nopietnību.