Lielākā daļa vecāku saviem bērniem lasa skaļi priekšā. Ieteikumi to darīt nāk gandrīz no katra pediatra, skolotāja, psihologa un vienkārši laipna cilvēka. Tiek uzskatīts, ka grāmatu lasīšana priekšā ir minimālākais minimums, ko katrs vecāks var savam bērnam dot, lai viņš izaugtu par veiksmīgu cilvēku. Jo lasīšana attīsta domāšanu, empātiju, vārdu krājumu, paplašina redzesloku un tā tālāk…
Tomēr lielākā daļa vecāku, kuri lasa bērnam priekšā grāmatas, nedara to dēļ tā, lai bērnam bagātinātu vārdu krājumu, vai paplašinātu redzesloku. Bet gan tāpēc, lai bērns, piemēram, ātrāk iemigtu, vai, lai būtu izpildījis savu pienākumu. Tāpēc šādā audzināšanas metodē ļoti pieprasītas ir tematiskas grāmatas, kā, piemēram, “Trusītis, kuram nāca miegs”,”Zilonēns, kurš grib gulēt” un tādā garā.
Protams, ka šādu midzināšanas metodi neviens nenosoda, jo jums bērnam jāsniedz miera un harmonijas sajūta pēc garas dienas, stresa un citiem apstākļiem. Bet, ja vēlaties, lai bērnam lasītās grāmatas dvēselē atstātu nospiedumus, lai viņa acis neaizvērtos līdz pēdējai rindai, un dvēselē iesētu filozofisku un dziļu domu, tad grāmatu lasīšana vienaldzīgā balsī ir noziegums!
Neirobiologi apgalvo, ka katru vakaru vecāki zaudē neticamas empātijas iespējas attīstīšanu bērnā, kā arī zaudē labvēlīgu uzvedības scenāriju sēšanu, kā arī konfliktu risināšanas māku, ja nepareizi lasa priekšā bērnam grāmatas. Nākamajā reizē, kad esat nonākuši līdz daļai, kurā grāmatas galvenajam varonim ir jāpieņem svarīgs lēmums, apstājieties un pajautājiet bērnam: “Ko tu darītu, ja būtu viņa vietā?” Pārdomas ir ļoti spēcīgs mācīšanās un sevis izzināšanas veids. Un bērns diez vai aizmirsīs grāmatu, kurā tiek iesaistīts šādā veidā, ieņem varoņa vietu, vai mēģina izprast viņa jūtas un motīvus!
.jpg)
Pētījumi pierāda, ka bērna iesaiste lasīšanā, ietekmē viņa iesaisti un izpratni dzīvē. Ja vēlaties, lai bērns ilgi pēc tam vēl atceras grāmatu, kuru nupat lasījāt, tad mēģiniet viņā izraisīt empātiju, emocijas un izpratni par tajā notiekošo. To sasniegt ir ļoti vienkārši:
- Lasot veidojiet mīmikas, ka raksturīgas grāmatas varoņiem un situācijām.
- Ieturiet dramatiskas pauzes, izdzīvojiet dialogu krāšņumu un arī pats iedomājieties sevi grāmatas varoņa vietā.
- Ja vēlaties raudāt – raudiet!
- Periodiski novērsiet uzmanību no stāsta ar dažādiem izsaucieniem: “Nu kā? Kāpēc viņš tā izdarīja? Kas notiks tagad?”
- Iesaistiet bērnu diskusija mirkļos, kad vēlaties noskaidrot, kas tad varētu notikt tālāk.
Aktīva klausīšanās, atšķirībā no pasīvās klausīšanās, burtiski liek smadzenēm darboties: tiek aktivizēta sinaptiskā plastika, kas uzlabo neironu savienojumu. Un sinaptiskā plastika ir galvenais mehānisms, kas liek atmiņai darboties, veicina empātijas trenēšanu un attīstību.
Pēdējā laikā daudzi ir sākuši runāt par empātiju, par emocionālo intelektu un tās patiešām ir svarīgas prasmes, kas bērnos ir jāattīsta. Empātija ilgtermiņā bērnam dāvā neatsveramas īpašības un dzīves “labumus”: empātiski cilvēki ir apmierinātāki ar dzīvi, viņiem ir labākas attiecības ģimenē, darbā, mazāks šķiršanās procents… Lai attīstītu šādas prasmes, ir vērts “piestrādāt” pie lasīšanas proces un tajā ieguldīt vairāk enerģijas.
(Materiāls sagatavots blastoties neirobioloģijas profesores Ērīnas Kleibojas publikāciju žurnālā “Psychology Today”.)
Avots: zeltene.eu