Bet bija laiks, kad es lielā daudzumā ar baudu ēdu kūkas un tortes. Tā tikai tagad cilvēki, kas labi mani pazīst, radi un klienti, pat iedomāties nespēj, ka es varētu ēst kādu desertu.
Lai atrastu un parādītu jums kādu tā laika bildi, man nācās pārcilāt savus arhīvus. Jo gandrīz visas tā perioda bildes esmu izdzēsusi.
Tolaik man bija apaļa seja, un viens no radiniekiem mani ķircināja, ka mana pēcpuse kļūstot resna. Tas droši vien bija pārspīlējums. Taču vienlaikus arī nebija tālu no patiesības. Vēl pirms dzemdībām es sāku nedaudz pieņemties svarā, bet pēc tām process paātrinājās. Nācās kaut ko darīt lietas labā.
Es vairs precīzi neatceros, kad tieši man izdevās atgūt formu. Bet, spriežot pēc tā, ka sāku atkal ievietot savas bildes soc.tīklos 2012.gadā, tas varētu būt tieši tas gads.
Lasi arī: Es, mans vīrs un viņa mīļākā: mūsu karantīnas stāsts
2010.-2011. gadā (precīzi neatceros) es pilnībā atteicos no tukšajiem ogļhidrātiem. Tam ir grūti noticēt, taču es gandrīz nemaz neēdu saldumus jau apmēram 9 gadus. Maksimums, ko es atļaujos, tas ir gabaliņš zefīra brokastīs un 3-4 saldējumi pa visu vasaru. Es vispār neēdu piena šokolādi (kādreiz apēdu pāris gabaliņus tumšās), tortes, konfektes, veikala saldumus, nedzeru gāzētos dzērienus.
Jūs noteikti tagad apšaubīsiet, ka tas viss ir tiesa. Piemēram, mani klienti, tieši otrādi, nespēj noticēt, ka es to visu kādreiz esmu ēdusi.
Mana aptuvenā dienas ēdienkarte:
Tieši stingra pieturēšanās pie šīs uztura sistēmas ļāva man stabilizēt savu svaru. Mani lasītāji man bieži raksta, ka man toreiz neesot vajadzējis tievēt, ka esmu labi izskatījusies. Tikai viņi neņem vērā to faktu, ka toreiz man bija nedaudz virs 20 un slaidumu saglabāt palīdzēja jaunība. Tajā vecumā vēl varēju atļauties apēst kaut ko lieku. Tomēr arī tad ap 23 gadu vecumu es sāku apvelties. Kā es būtu izskatījusies, ja nebūtu izmainījusi savu uzturu, es varu spriest pēc savām vienaudzēm, vairums no kurām uz 30 gadiem ir ļoti pieņēmušās svarā.
Šeit es vienkārši esmu tieviņa, un šāda komplekcija mani pilnībā apmierināja. Bet tad es tikai sāku nodarboties ar sportu, un ne par kādu reljefu runas vēl nav.
Sportot es sāku tāpēc, ka nevēlējos ļenganu ādu, jo ar gadiem šī problēma noteikti būtu radusies. Sākumā tas bija vienkārši vaļasprieks, dejošana uz stieņa. Pēc tam sports kļuva par manas dzīves daļu. Es izmācījos un sāku strādāt par treneri.
Pamanāms reljefs man sāka parādīties ap 2016.gadu. Tas ir neatlaidīga un regulāra darba rezultāts. Un es strādāju tikai pati ar savu svaru.
Uzturs man ir dabisks. Es pat neēdu sportistu pārtiku (proteīnus. BCAA u.c.)Es zinu, ka mans organisms nav saindēts ar visādiem draņķiem, jo es ēdu tikai dabisku pārtiku.