Daudzas filmas mums drīz vien aizmirstas, bet citāti no tām paliek atmiņā uz ilgu laiku, savukārt citas, gluži pretēji, atstāj neizdzēšamu nospiedumu mūsu sirdīs, bet atsevišķi izteikumi ātri aizmirstas. Šodien atcerēsimies skaistākos, sentimentālākos un netaisnīgāk aizmirstākos filmu citātus, ko, iespējams, visi ir redzējuši.
“Kādu dienu tu uzzināsi, kas ir patiesa mīlestība, tā ir gan rūgta, gan salda; Es domāju, ka rūgtums ir tāpēc, lai labāk novērtētu saldumu.”
(“Vaniļas debesis” Kamerons Krovs)
“Vieglāk ir kļūt par terorima upuri, nekā apprecēties pēc 40.”
“Tā nav taisnība!”
“Tā ir statistika.”
(Bezmiegs Sietlā, Nora Efrona)
“Kad saproti, ka vēlies pavadīt atlikušo dzīvi ar kādu, tad vēlaties, lai pārējā dzīve sāktos pēc iespējas ātrāk.”
(Roba Reinera “Kad Harijs satika Salliju”)
“Manā dzīvē būs dzeja. Un piedzīvojums. Un mīlestība. Mīlestība ir galvenais. Nevis mākslīga mīlestības ēna, bet mīlestība, kas pārveido dzīvi. Spontāna, dumpīga, kā infarkts. Tā nāks – un vai nu nāve, vai sajūsma.”
(“Iemīlējies Šekspīrs”, Džons Madens)
“Vīrietis bez sievietes skraida savvaļā: dažas vientulības dienas – un viņš pārstāj skūties, mazgāties, murrāt kā dzīvnieks. Cilvēkam vajadzēja vairākus miljonus gadu, lai nonāktu civilizācijā, un jūs varat atgriezties neandertālieša stāvoklū pēc sešām dienām.”
(“Mīlestība ilgst trīs gadus”, Frederiks Begbeders)
“Varbūt mēs varam atgriezties? Piedzimt no jauna? Tas ir vienīgais, kas mums šeit nevar būt. Atrast vienam otru… atkal un atkal. Iemīlēties. Pieņemiet citus lēmumus. Mēģināt vēlreiz.”
“Kā es tevi atradīšu?”
“Es atradu tevi ellē. Vai patiešām domā, ka neatradīšu Džersijā?”
(“Kurp ved sapņi” Vinsents Vords)
“Ja Amēlija ir nolēmusi dzīvot savā aizslēgtajā pasaulē – viņai ir tādas tiesības. Vai lauzt savu dzīvi – tādas ir cilvēka tiesības.”
(“Amēlija”, Žans Pjērs Ženē)
“Ko gam mēs darīsim?”
“Izbaudīsim mirkli.”
“Cik nepatīkami ir tērēt tik daudz laika cilvēkam, lai uzzinātu, ka viņš jums ir palicis svešs.”
(“Gaišo atmiņu mūžīgais starojums”, Mišels Gondrijs)
“Vai jūs zināt, kas ir perversija? Tā ir gaumes lieta. Tāpat kā ar ķīniešu ēdienu: vai nu tas garšo, vai nē. Bet, ja jūs esat ķīnietis, jums nav izvēles.”
(“Love me if you dare”, Jans Samuels)
(“Forests Gamps”, Roberts Zemekis)