Dažkārt ir tādi augi, kurus labāk nenest mājās, pat tad, ja tos piedāvā bezmaksas. Neskatoties uz visu to skaistumu, neparasto izskatu un krāšņo ziedēšanu, vairums šo puķu audzētāju netiek galā ar to aprūpi, vai arī viņi nogurst un izmet augus miskastē. Daži no viņiem ir manā draugu lokā un šodien pastāstīšu jums vairāk.
Medinilla
Šiks augs ar pārsteidzoši lieliem un skaistiem ziediem. Iepriekš to varēja redzēt tikai siltumnīcās un pie kolekcionāriem. Tagad Medinillu gandrīz vienmēr var iegādāties parastajos mazumtirdzniecības veikalos, turklāt par diezgan pievilcīgu cenu.
Visbiežāk to iegādājas tie, kas nezina, ka medinilla ir ļoti kaprīzs augs. Dažkārt ar to neizdodas tikt galā pat tiem, kas dzīvo mājās kā džungļos un kam ir dažādas siltumnīcas un milzīgi florāriji.
Medinillas problēma ir tās izmērs un prasības. Medinilla nāk no tropiem, un tai atšķirībā no citiem tropu augiem nepieciešams augsts mitrums (tai ar standarta 50% nepietiks, un tādu milzi ievietot siltumnīcā ir diezgan problemātiski), tai nepiecieāms svaigs gaiss, bet bez caurvēja. Turklāt – izkliedēta spilgta gaisma, irdena augsne, miera periods… Uzskaitīt tālāk?
Pat ja izdodas izpildīt visus nosacījumus mājā, ir diezgan grūti pielāgot pieaugušu augu, un tā audzēšana no sēklām nozīmē gaidīt 5 gadus līdz pirmajai ziedēšanai.
Opuncija
Opuncijas ir pazīstamas visiem, un ja ne dzīvē, tad vismaz TV filmās noteikti šo augu esam redzējuši. Mamma audzē opuncijas vairāk nekā 10 gadus. Atšķirībā no tās pašas medinillas tai nav nepieciešama īpaša kopšana: tai pietiks ar spilgtu apgaismojumu un retu laistīšanu. Vienreiz atnesu mājās pavisam mazu, ar jocīgām lapiņām uz kurām ir gari ērkšķi.
Tagad tas ir briesmonis, kuru pat nevar pārstādīt. Ar vecumu opuncijas apaug ar milzīgiem ērkšķiem (2-3 centimetri), kas aptver visu kātu. Turklāt šie ērkšķi arī drūp. Reiz nolēmu palīdzēt mammai un izslaucīt grīdu istabā, kur stāv opuncijas. Un kurš gan zināja, ka vispirms vajag slaucīt ērkšķus… Vispār lupata bija jāizmet, un rokas ilgi pēc tam dzija… Ar ērkšķiem lignificēts stumbrs.
Mamma draud to izmest katru reizi, kad izvelk no rokas kārtējo adatu, bet viņa vēl nav izlēmusi – augu joprojām ir žēl mest ārā.
Acālija
Par daudziem augiem var teikt: ja ilgi mocīsi, kaut kas izdosies. Bet te nebūs runa par acāliju. Ir daudz puķu audzētāju, kuru acālija katru gadu aug un tajā pašā laikā krāšņi zied. Bet ko lai saka – mana mamma pirms dažiem gadiem bija tieši tāda. Tāpēc pirms 3 gadiem māsa viņai uzdāvināja lielu, ar ziediem nokaisītu krūmu. Mammai tagad ir “zāle”. Nezied, neaug…
Bet, kā zināms, veikalā pirktā acāliju ziedēšana ir diezgan īslaicīga, bet mājās arī mammai šoreiz neizdevās to uzziedināt. Un katru gadu tas ir aptuveni vienāds: dažas lapas nokritīs, tad tās ataugs. Apstākļi šķiet, ka tādi paši: labs apgaismojums, laistīšana, zema temperatūra. Bet tās nezied. Starp citu, man bija acālijas, kuras savācu no atkritumu kaudzes, tās izauga, lieliski ziedēja un tad vienā mirklī abas izžuva.
Par acāliju, protams, neteikšu, ka nekad sev to nepirkšu, bet pagaidām tā ir tālu no pirmā numura manā ziedu vēlmju sarakstā.
Fuksija
Tajos laikos, kad biju skolniece, fuksijas mājās bija ļoti populāras. Šo atvedu no skolas – galu galā tur redzēju tikai ziedēšanu, un tās zied skaisti un neparasti, arī gandrīz nepārtraukti (izņemot atpūtas periodos). Bet šeit ir sliktā īpašība: katra zieda ziedēšana ir skaista, bet īslaicīga, Attiecīgi, jo lielāka fuksija, jo vairāk atkritumu.
Tieši tajos gados mamma man piedāvāja alternatīvu: vai nu izmetam fuksiju, vai arī es tīru māju katru dienu. Slinkums uzvarēja skaistumu.
Turklāt fuksija joprojām diezgan bieži ir baltblusiņu vairošanās vieta, kas ir ļoti bīstama istabas augiem.
Balzamīne
Vēl viens fuksijas analogs. Principā liktenis viņam ir tāds pats: cilvēki, nezinot, kas tas par augu, nopērk sev (vai paņem no draugiem), bet pēc kāda laika atbrīvojas – vai dod citiem (tas pats nezinātājs), jo no balzamīnēm ir vairāk atkritumu nekā skaistuma). To, protams, var iestādīt dārzā.
Starp citu, balzamīne patiešām visskaistāk zied dārzā: tur nobirušie ziedi izskatās pavisam citādi un netraucē.
Tomēr, neskatoties uz visu, ko rakstīju iepriekš, es neizslēdzu faktu, ka kādreiz kaut kas parādīsies manā kolekcijā. Labāk nekad nesaki nekad. 🙂