Rūpes par sevi ne vienmēr izskatās tik pievilcīgi, kā liekas. Bieži vien tas nozīmē ne tik skaistās lietas – svīst treniņā vai teikt toksiskam draugam, ka vairs nevēlies ar viņu komunicēt, vai atrast jaunu darbu, lai beidzot sanāktu iekrāt, un galvenais – mācēt pieņemt sevi īstu, kāda esi. Nevis uzņemties daudz pienākumus, ar kuriem netiec un negribi tikt galā, lai pēc tam sevi apbalvotu vannā ar putām, žurnālu un atslēgtu telefonu.
Rūpēm par sevi nav jābūt kā atvaļinājumam, kurā braucam, kad esam dikti nogurušas un vajag atslēgties.
Īstās rūpes par sevi – nav vanna ar vannas sāli un šokolādes torte, bet izvēle būvēt sev labāku dzīvi, lai vairs nevajadzētu no tās bēgt projām.
Tas bieži vien nozīmē darīt to, ko mums vismazāk gribas.
Tas nozīmē godīgi aplūkot savas neveiksmes un vilšanās, un nolemt, ko ar tām darīt. Tas nozīmē, ka būs jāpieņem tas, ka kādas vēlmes netiks piepildītas. Tas nozīmē – palaist to, kas jāpalaiž. Jāizvēlas kaut kas jauns.
Rūpēties par sevi – dzīvot, nekopējot citus. Iegūt savu personīgo dzīvi – tādu, kas, iespējams, neder citiem, bet kas der tev. Rūpēties – dot iespēju būt normālais, parastai. Mierīgi uzņemt to, ka virtuve dažreiz ir netīra, un saprast, ka ideāla figūra un komunicēšana ar neīstiem draugiem – nav svarīgākais dzīvē.
Rūpēties par sevi nozīmē saprast cēloņus savai trauksmēm: cik lielā mērā tā ir saistīta ar to, ka nerealizē savu potenciālu, un kādā mērā saistīta ar kādreiz iemācīta reaģēšanas šablona provocēšanu – drudžaini domāt kā atrisināt problēmu, pirms vispār ir skaidrs, kas notiek.
„Par sevi rūpēšanās akts – vēl kaut kas jauns, ko sabiedrība gaida no sievietes. Tu tiešām izvēlējies pareizo instagram filtru, lai publicētu grezno trauku ar ogām? Sveces, kuras aizdedzināji šovakar ir roku darbs vai tas mēsls, ko piedāvā veikalos? Kā var apstādināt neizbēgamo iejaukšanos tik vienkāršā lietā, kā rūpēs par sevi? Es pasūtu picu padilušās treniņbiksēs, bet jums var būt savs veids.”
Pasaule, kurā rūpes par sevi ir kļuvusi par patērētāju trendu, ir slima. Ja jūti, ka regulāri aizraujies ar vajadzību pēc patērēšanas rūpēm par sevi, tas nozīmē, ka patiešām esi tālu no īstām rūpēm. Īstām rūpēm ir maz kopīga ar „palutini sevi” un ļoti daudz ar to, lai būtu adekvāts vecāks pašai sev un pieņemt lēmumus par labu savai ilgstošai perspektīvai.
Pārslogota dzīve, nesakārtotība, kādas atkarības klātesamība un prokrastinācija – tām nav saistības ar rūpēm par sevi. Kad pārstāsi „izlabot sevi” un sāksi rūpēties, sapratīsi, ka tas palīdzēs tev atrisināt visas citas problēmas, ar kurām agrāk mēģināji tikt galā.
Rūpēties par sevi – būt savas dzīves varonim, ne upurim. Tas nozīmē pārskatīt visu, kas tev ir, un izmainīt ikdienas dzīvi, lai no tās nebūtu jābēg. Jāpārstāj likt par prioritāti dzīve, kas izskatās laba, tās vietā jāliek dzīve, kas IR laba. Nevajag koncentrēties tikai uz vieniem mērķiem, lai būtu spēki citiem. Esi godīga, pat ja tādēļ ne visi tevi mīlēs. Atklāj, beidzot, savas vēlmes un vajadzības, pārstājot būt atkarīgai no apkārtējo viedokļa un vērtējuma. Kļūsti par personību, par kādu gribēji kļūt un kādai tev ir jākļūst.
Vanna ar putām un šokolādes kūkas – tas ir līdzeklis dzīves baudīšanai, nevis bēgšanai no tās.