“Dodi noteikti ir lieli panākumi,” smējās angļu prese. Tādējādi haizivis ar pildspalvām deva kārtējo mājienu, ka lēdija Diāna laulībā nesaņēma spēcīgas un vīrišķīgas rūpes ar aukstasinīgo Velsas princi Čārlzu.
Daži žurnālisti gāja vēl tālāk, sākot atklāti ņirgāties par princeses izredzēto, kurš viņiem šķita karikatūriski vienkāršs, tikai nedaudz labāks par iepriekšējo aizraušanos – bijušo jāšanas instruktoru Džeimsu Hjūitu.
“Dodiks – tas ir kaut kāds sunīts?” ņirgājās avīzes.
Jā, tolaik Rietumu prese varēja atļauties tā jokot par arābu izcelsmes vīrieti. Turklāt daudziem Anglijas iedzīvotājiem Dodi nepatika: “Kā tā, mūsu mīļā lēdija Dī satiekas ar kādu al-Fajedu! Britu kroņa kauns!”
Divdesmit gadus vecā Diāna Spensere apprecējās ar Velsas princi Čārlzu 1981. gada 29. jūlijā. Kāzas, kas notika milzīgajā un majestātiskajā Sv. Pāvila katedrālē, atgādināja kāzu ceremonijas no labākajām Disneja pasakām – viss bija tik skaisti, spilgti un aizkustinoši.
Tikai izrādījās, ka jaunizveidotās Velsas princeses laulības dzīve bija tālu no pasakainajām cerībām.
Jā, Diāna, kā viņa sapņoja, apmetās īstā karaliskajā pilī – Kensingtonā. Viņai piederēja viss īpašums – gleznainākā Haiggrovas māja netālu no Tetberijas. Tomēr laime, pēc kuras meitene tik ļoti kārojās, nepienāca.
Tomēr sākumā viss bija lieliski. 1982. gada 21. jūnijā Diāna laida pasaulē savu pirmo bērnu, Lielbritānijas troņmantnieku princi Viljamu. Divus gadus vēlāk, 1984. gada 15. septembrī, pasaulē nāca burvīgais rudmatis princis Harijs.
Harija dzimšana vairs nebija tik saulaina un aizkustinoša kā Viljama dzimšana. Dzeltenā prese rakstīja, ka Harija tēvs nemaz nav Čārlzs, bet gan virsnieks Džeimss Hjūits. Žurnālisti ar entuziasmu meklēja (un atrada) Hjūita un prinča ārējās līdzības pazīmes.
Līdz tam laikam Diānas un Čārlza attiecības jau bija izpostītas. Acīmredzama bija arī lēdijas Dī nesaprašanās ar karalisko ģimeni, īpaši ar Elizabeti II. Acīmredzot Bekingemas pilī viņi bija neapmierināti ar Diānas pieaugošo popularitāti, viņas neoficiālo “cilvēku siržu karalienes” statusu.
Tabloīdiem notiekošais bija īsta debesu dāvana. Pat parastas lupatas ieguva trakas tirāžas, kad atklāja kaut ko “karstu” par Diānu. Ko lai saka par tādiem britu dzeltenās žurnālistikas gigantiem kā “The Sun” – šī laikraksta vadošie darbinieki kļuva par īstām zvaigznēm, iegādājās dzīvokļus Londonā un mājas Lielbritānijas provincēs.
Angļu žurnālistiem Čārlza un Diānas ģimenes problēmas bija diezgan saprotamas. Kā stāsta aizgalda haizivis, lēdija Dī nekad nav mīlējusi karaliskos pēcnācējus, pat savos labākajos gados viņš izskatījās pēc aukstasinīgas, dibenā mītošas jūras zivs. Diāna esot apprecējusies ar Čārlzu sava statusa dēļ, vēlmes kļūt par karaliskās ģimenes locekli. Patiesībā lēdiju Spenseri pārņēma pavisam citas vēlmes, un viņai patika vīrieši, kuri nelīdzinājās Čārlzam, bet, piemēram, Giljermo Gračida junioram, kuram lēdija Dī pasniedza trofeju polo turnīrā “Guards Polo Club” 1986. gadā.
Čārlzs, sākumā būdams pārliecināts, ka jaunā sieva viņu mīl, pamazām saprata, ka tā nav gluži taisnība. Saprata – un devās pie tā, kas vienmēr bija gatava viņu gaidīt – Kamila Pārkere-Boulza.
1992. gada novembrī Čārlza un Kamillas intīmo sarunu audioieraksti nonāca laikraksta “The Sun” īpašumā, kas nekavējoties publicēja stenogrammas savās lapās.
Viss bija beidzies: 1992. gada 9. decembrī Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidors paziņoja “valstij un pasaulei”, ka Velsas prinča un princeses ceļi ir šķīrušies. Pēc Majora teiktā, šķiršanās bija “draudzīga”.
Tomēr pirms pāra oficiālās šķiršanās pagāja trīs gadi. 1995. gada 20. decembrī Čārlzs un Diāna saņēma vēstules no karalienes – Viņas Majestāte ieteica viņiem šķirties. Līdz 1996. gada jūlijam tika apspriesti šķiršanās nosacījumi, un Diāna, kas greizsirdīgi kontrolēja visus procesus, izraisīja pastāvīgus kairinājuma lēkmes Bekingemas pilī.
Tikai 1996. gada 28. augustā Velsas princis un princese tika oficiāli šķīrti. Karaliskajai ģimenei Diānai vienā reizē bija jāmaksā 17 miljoni mārciņu, kā arī viņai tika piešķirts mūža pabalsts 400 tūkstošu mārciņu apmērā gadā. Savukārt Velsas princese parakstīja neizpaušanas līgumu par viņas laulības dzīves detaļām.
1997. gada vasaras sākumā Diānas pamāte grāfiene Raina Spensere iepazīstināja princesi ar filmas producentu Dodi al Fajedu.
Dodi “filmu ražošana” pilnībā bija saistīta ar viņa tēva, ēģiptiešu miljardiera Mohammeda al Fajeda naudu. Dodi ir ieguldījis tādās filmās kā Broken Glass, Chariots of Fire, F/X, The Hook un The Scarlet Letter. Pēdējās divas filmas ir bijušas ļoti veiksmīgas.
Tomēr Dodi pamatnodarbošanās bija viņa tēvam piederošā uzņēmuma Harrods mārketinga nodaļa.
1997. gada jūnijā princese Diāna un Dodi al Fajeds sāka satikties. Britu presei šis pasākums bija gardākais kumoss pēdējo gadu laikā. “Kāpēc viņa izvēlējās Dodiju?” – žurnālisti minēja. Un viņi atbildēja: “Jo viņš ir vismazāk līdzīgs princim Čārlzam.”
Dodi patiešām bija pilnīgi atšķirīgs. Aukstā, pirmatnējā angļu prinča vietā lēdija Dī ieguva karstu, austrumniecisku vīrieti, arābu bagātnieka dēlu.
Dodi, cita starpā, bija izcili izglītots. Dzimis Aleksandrijā, Ēģiptē, lielāko dzīves daļu pavadīja Eiropā. Mācījies Svētā Marka koledžā, Le Rosey institūtā Šveicē, Sandhērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā. Viņš labi orientējās politikā, vēsturē, zināja literatūru, filozofiju. Ar viņu bija daudz par ko runāt.
Bet britu presei, Anglijas iedzīvotājiem un karaliskajai ģimenei Dodi joprojām bija svešinieks. Iedomājieties tikai: “kāds ēģiptietis” gatavojas nolaupīt angļu princesi, pašu lēdiju Dī!
Un neviens pat nedomāja par to, ka Diāna gribēja tikt “nolaupīta”.
Dodi ar tēva naudas palīdzību nodrošināja princesei tādu dzīves līmeni, par kādu viņa sapņoja. Diāna daudz laika pavadīja uz Mohammeda Al Fajeda superjahtas Jonical Vidusjūrā, saņemot dārgas dāvanas (piemēram, Cartier pulksteņus).
Anglijas prese apsūdzēja Dodi vēlmē iegūt starptautisku slavu. Pēc žurnālistu domām, attiecības ar Diānu viņam nebija nekas vairāk kā iespēja “ieskrieties”, izkļūt no tēva ēnas.
Pēc brīnišķīga kruīza ar jahtu Dodi un Diāna devās uz Parīzi, kur apmetās viesnīcā Ritz, kas pieder tam pašam Mohammedam al Fajedam.
Naktī uz 1997. gada 31. augustu no viesnīcas izbrauca automašīna ar Diānu, Dodi Al-Fajedu, Diānas miesassargu Trevoru Rīsu Džounsu un šoferi Anrī Polu un, lielā ātrumā pārvietojoties pa Pont de l’Alma tuneli līdz avarēja betona sienā. Dodi un vadītājs nomira uz vietas, Diāna nomira divas stundas vēlāk slimnīcā. Miesassargs izdzīvoja, taču tika ievainots tik smagi, ka gandrīz pilnībā zaudēja atmiņu.
Diānai bija 36 gadi, Dodi Al Fajedam – 42 gadi.
Tā beidzās divi stāsti. Pirmā pasaka ir par sievieti, princesi, kura pēc smagas dzīves ar īstu princi savu pirmatnējo radinieku ielenkumā atrada īsu laimi blakus turīgam un pieklājīgam vīrietim, kaut arī ne dižciltīgam. Un otrā pasaka ir stāsts par vīrieti, kurš visu mūžu ir bijis sava tēva ēnā un pēkšņi – kaut arī neilgi – atradies blakus planētas slavenākajai sievietei.
