“Es sievas vietā izvēlējos jaunu meiteni un tagad dzīvoju, kā cietumā”

35 laulības gadus, lieliskus pieaugušus bērnus viņš pameta jaunas skaistules dēļ un tagad par to nožēlo. Anonīma atzīšanās.

Mēs ar sievu bijām nodzīvojuši 35 gadus, kopā bijām gājuši cauri daudz kam, mums ir dēli un meita. Katram no viņiem šobrīd ir labs darbs, stipra laulība, pateicoties manai sievai, kas visu laiku lūdz par viņiem Dievu. Aizgājuši pensijā, mēs ar sievu nolēmām visus savus ietaupījumus ieguldīt kādā biznesā, un rezultāts pārspēja pat visdrosmīgākās mūsu cerības: es mūžā nebiju redzējis tādu naudu, gandrīz sajuku prātā aiz prieka. Nemanot es kļuvu par “miljardieru kluba” locekli, un mana dzīve mainījās. Man sāka likties, ka ar vienu sievieti, ar kuru kopā esmu nodzīvojis visu mūžu, man nepietiek.

Mēs pārcēlāmies uz prestižu rajonu, nomainījām mašīnas. Mani sāka aicināt uz dažādiem pasākumiem, slēgtām pieņemšanām. Ap mani grozījās daudz jaunu skaistuļu, un visiem maniem paziņām bija jaunas pavadones.

Viņas man čukstēja vārdus, no kuriem es izkusu. Es jutos kā pasaules karalis, tērēju naudu pa labi, pa kreisi. Un tad es satiku viņu –  sauksim viņu par Dolliju. Jauniņa, seksuāla, viņa nenovērsa no manis ne acu, un, liekas, bija gatava uz visu – un es iemīlējos. Taču viņai bija noteikums: man viņa jāprec. Mana pirmā sieva ne reizi dzīvē nebija likusi man ciest. Viņa mani atbalstīja gan priekos, gan bēdās. Tas, ka mūsu bērni ir izauguši par veiksmīgiem un laimīgiem cilvēkiem, ir pilnībā viņas nopelns. Es pat nespēju izskaidrot, kā tas varēja notikt.

Es biju ciemos pie Dollijas un viņas mātes: manas sievas vienaudze, viņa bija pagatavojusi greznas pusdienas. Bet pēc tam sāka uzstādīt noteikumus, stāstīt, ka viņai rūp meitas laime (pati viņa ir šķīrusies). Viņas ar Dolliju deva man trīs mēnešus laika, lai izšķirtos ar sievu, citādi mēs vairs netiksimies. Vai es toreiz rāpoju uz ceļiem, solot visu izdarīt? Neatceros. 

Lasi arī: Kāpēc vīrieši neaiziet no nemīlamām sievām? (V. Tokarevas citāti)

Šķir otru lapu un lasi tālāk!