Esmu nodaļas vadītājs, strādāju lielā konsultāciju firmā. Pirms diviem gadiem kaimiņu nodaļā atnāca jauna darbiniece – smuka, ne stulba. Mēs dažreiz parunājāmies, tad sākām satikties. Mēs gājām uz kafejnīcām, uz kino, pastaigājāmies. Es zināju, ka viņas tēvs nomira pirms septiņiem gadiem un viņa dzīvo divatā ar māti.
Reiz es meiteni aizvedu mājās un viņa piedāvāja ienākt iekšā. Biju gatavs uz visu, bet ne uz to, kāda izrādījās viņas mamma. Atlētisks, satriecošs augums, maksimums izskatījās uz 30 gadiem. Izrādījās, ka viņa ir sporta entuziaste – skrien maratonus, snovo, uztur fitnesa blogu,
Zina trīs svešvalodas, raksta rakstus, tulko grāmatas. Neticami interesanta, gudra, ironiska. Pēc šīs iepazīšanās vēl vairākas reizes biju pie viņām – parunājāmies, un es sapratu, ka man arvien vairāk patīk meitenes mamma.
Rezultātā attiecības ar meiteni pasliktinājās. Mēs izšķīrāmies, bet es nepārstāju domāt par viņas mammu. Es piesekoju viņai sociālos tīklos, skatījos, kā viņa skrien kārtējo maratonu, vadīja ekspedīciju vai fotografēja budistu mūkus. Pagāja ilgs laiks, lai izlemtu, un beidzot uzaicināja viņu uz kafejnīcu aprunāties.
Izstāstīju visu kā ir un tieši pajautāju vai man ir iespēja. Viņa teica, ka maz ticams, jo mums ir 12 gadu starpība, man vajag sievu un bērnus, un viņa neplāno ne dzemdēt, ne precēties. Un pats galvenais, viņa nevēlas apvainot savu meitu ar šādu izvēli un nodot viņu. Mēs nekad vairs neredzējāmies, bet mani joprojām piesaista šī sieviete. Mēģināju pilnībā iedziļināties darbā un sportā, tas nepalīdz.
Ko man darīt? Kā viņai pierādīt, ka mūsu vecuma atšķirība vispār neko nenozīmē? Ka viņa nenodos savu meitu, kad viņa mani satiks, jo mēs jau sen neesam kopā?
Juris, 33 gadi
Juri, pārdzīvojot nelaimīgu, nepiepildīto mīlestību, protams, ir sāpīgi. Bet es vēlos jūs apsveikt, jo jebkuras sāpes, fiziskas vai morālas, ir norāde uz kaut ko, ko ir vērts mainīt vai attīstīt sevī un savā dzīvē. Jūs tik apbrīnojami rakstāt par šo sievieti, ka aiz tā slēpjas liela enerģija.
Šī sieviete ar savu piemēru parādīja, kā rit pilnvērtīga, iekļaujoša, interesanta un daudzpusīga dzīve. Varbūt jūsu dzīvē viss nav kārtībā, un tāpēc tas jums ir tik pievilcīgs?
Uzdodiet sev šādus jautājumus un atbildiet uz tiem pēc iespējas godīgāk:
- Vai es esmu 100% piepildīts savā dzīvē?
- Vai es izdzīvoju visu savu dzīvi katru savas dzīves mirkli?
- Vai es izrādu drosmi, izvēloties dažādas darbības?
- Vai es mēģinu kaut ko jaunu?
- Vai es ļauju sev izpētīt sevi un šo pasauli?
Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir “drīzāk nē” vai “ne pilnībā”, tad šī ir jūsu maksimālo pūļu pielietošanas zona. Visticamāk, šī sieviete tevi tik ļoti piesaistīja un var pat teikt, ka kļuvi no viņas atkarīga, jo viņa dara to, kas tevī nav realizēts. Izkļūšana no pieaugušo mīlestības atkarības sākas ar katras dienas pilnīgu dzīvošanu. Un tieši tad šīs sievietes tev saka “jā”.
Manas atbildes otrā daļa būs par cieņu pret otra cilvēka izvēli. Lai kā gribētos, bet, ja sieviete pateica “nē” un argumentēja šo “nē” ar savām vērtībām, jārespektē viņas izvēle un jāliek mierā. Galu galā pilnvērtīgas cilvēku attiecības ļoti atšķiras no ziepju operām. Veselīga mīlestība un attiecības ir katra partnera patiesa un iekļaujoša izvēle, nevis spēle, lai panāktu atgriešanos.