Vardarbība mēdz būt dažāda, un vīrieši bieži vien šīs atšķirības nesaprot; tas gan nenozīmē, ka visi vīrieši ir varmākas un sadisti. Šajā sfērā ir milzum daudz problēmu, un viena no tām – vīrieši un sievietes ir atšķirīgi, tīri anatomiski, turklāt vēl mēs tiekam atšķirīgi audzināti.
Mans raksts nav paziņojums, ka visi vīrieši ir neglīti, bet sievietes – skaistas, ka sievietes nekad nav vardarbīgas pret vīriešiem, ka viņas nekad neizmanto vīriešu vājības un tā tālāk. Mani palūdza pastāstīt par vardarbības robežstāvokļu gadījumiem, tad nu to arī tagad daru.
Runājot par vardarbību, parasti ar to domā, ka kāds atnāks, sagrābs sievieti aiz matiem un ar varu iegūs. Un tas ir biedējoši. Bet arī sīka ikdienas seksuāla vardarbība ir nepatīkama lieta. Un kas ir pats galvenais – to ir grūti atpazīt, un vēl grūtāk – saprast, ka tā ir vardarbība, nodalot „tu tik te iztaisies” no „man dēļ tā var būt slikti”.
Rakstu šo vīriešiem, kuri izvēlēsies nonākt muļķīgā situācijā un zaudēt – ak, kungs – seksu, sarūgtinot dāmu ar savu nepilnību, nekā nodarīs pāri otram cilvēkam. Es ticu, ka šādi vīrieši ir.
1. LABĀK DOT, NEKĀ PASKAIDROT, KĀPĒC NĒ.
Uzstājība tiek uzskatīta par labu, vīrišķīgu rakstura iezīmi. Kaut kāds kretīns ir izdomājis, ka uzstājība un pierunāšana – tā ir patiešām laba politika. Un viņam ir bijusi taisnība. Tā ir lieliska politika.
Kad jūs visu vakaru atkārtojat savai meitenei „Mīļā, nodarbosimies ar seksu” vai katru dienu veselu mēnesi no vietas atkārtojat „Man tā patīk anālais sekss! Lūdzu, darīsim to!
Lasi arī:
O, kāda tev seksuāla pēcpuse”, un noglāstāt viņai šo ķermeņa daļu, daudzām meitenēm patiešām vieglāk ir iedot, nekā skaidrot, kāpēc nē. Bet viņa to negribēs, un viņa imitēs savu apmierinājumu. Un jo ilgāk jūs to turpināt darīt, jo vairāk tuvojaties brīdim, ka viņa sev atradīs kādu citu vai vispār pārstās nodarboties ar seksu.
Viņa to nesauks par vardarbību, bet tā ir robežu pārkāpšana, kas izraisa noliegumu un pretošanos. Pastāv tā saucamā institucionālā vardarbība: sieva zina, ka viņai ir jāguļ ar vīru un neuzskata to par izvarošanu, kad viņš saka „Ejam!”. Un iet, lai arī negrib. Bet tā ir vardarbība – lai arī vīrietis šeit parādās kā objekts, nevis subjekts. Bērni, kas viņu vēro, to ne ar ko citu nesajauks – viņi redz mātes sejas izteiksmi.
Jūs varat izvarot meiteni pret jūsu pašu gribu. Un – jā, ja par to daudz domāt, var sajukt prātā. Tāpēc nevajag pierunāt piecas stundas no vietas. Ja viņa ir jukusi un uzskata, ka vīrietim ir jāatsaka līdz pēdējam, citādi viņa ir pārāk lēti pārdevusi savu godu – nu, labi, kam jums tāda ir vajadzīga? Atrodiet sev normālu, kura prot izmantot evolūcijas izgudrojumu – muti, lai raidītu signālu „Es to gribu”.
2.„BET MARTAI TAS PATIKA…”
Vēl viena brīnišķīga lieta. Sievietes taču dievina, kad viņas tiek salīdzinātas ar citām sievietēm. Martai patika nodarboties ar seksu 4 stundas vienā un tajā pašā pozā, tātad patiks arī Kristai. Martai patika, ja viņai uzsmērē krēmu, patiks arī Kristai.
Un vīrietis neprasa, kas Kristai patīk, viņš dara to, kas reiz izraisīja sajūsmu Martā.
Un Marta visticamāk bija – pornofilmas zvaigzne. Vai to var uzskatīt par vardarbību, ja kāds dara ar cilvēku to, kas patika citam cilvēkam? Domāju, ka var. Turklāt arī gadījumos, kad sieviete to dara ar vīrieti. Jo tas, kas patīk, piemēram, apakšējam, augšējam ir piektais elles aplis.
3.„KLAU, IZDARĪSIM TO ĀTRI!”
Viens no skumjākajiem stāstiem – „kungs steidzas”. Zēns meitenei patīk, viņa nemaz nav pret to, lai ar viņu pārgulētu. Pat vēl vairāk, viņa ir ar abām rokām par. Bet viņam vajag šeit un tagad, un tā, kā viņam ir ērti. Nu, apmēram: „Braucam pie tevis”. Un viņš par to nerunā, viņš tikai steidzina – satver, spaida, glāsta. Un neatstāj meitenei laiku, lai viņa sajustos labi. Un viņa šajā seksā jūtas slikti, lai gan – ja viņai dotu nedaudz vairāk laika, viņai būtu ļoti labi – ar šo pašu vīrieti.
4.„TEV VIENKĀRŠI IR KAUT KĀDI KOMPLEKSI!!”
Viens no pielāgošanās veidiem laulībā – abpusēja robežu paplašināšana attiecībā uz pieņemamo. Bet partneri bieži vien paplašina šīs robežas ar buldozera cienīgu saudzību. Mediji mums stāsta, ka orālais sekss, minets, fistings, anālais sekss, 69.poza – ka tas ir pilnīgi normāli, ka tā ir ierasta pāra seksuālo attiecību sastāvdaļa.
Bet būsim godīgi – tā tas nav. Tā ir normāla un iespējama seksuālo attiecību sastāvdaļa.
Opcijas. Liela daļa no kurām automātiski izslēdzas, ja pāra starpā nav uzticēšanās. Ir cilvēki, kuri vispār nespēj ko tādu darīt. Ir tie, kuri uzskata, ka partnera loceklis vai maksts – tā ir tikpat brīnišķīga ķermeņa daļa kā rokas, lūpas un ausis. Bet ir tie, kuri tā neuzskata.
Un ja mēs iedzenam cilvēku konfliktā – darīt to, kas viņā izraisa riebumu, vai pazaudēt partneri – viņš var izvēlēties pirmo. Tikai kopumā viņam tas nepatiks, un viņš būs vienīgi… nelaimīgs. Var pat nomirt! Jums to vajag?
5. „KLAUSIES, BET TU VISPĀR KĀDREIZ BEIDZ?
Viena no lielām problēmām seksā – noniecinoši izteicieni. Kad vīrietis vai sieviete melš kādas riebeklības. Reizēm pavisam nejauši, reizēm, cenšoties uzslavēt. „Tu to dari daudz labāk nekā Anna”, „Tu tik smieklīgi vaidi, kad beidz”, „Tu tā norausties, ir kā caur tevi izietu elektriskā strāva” un tā tālāk. Pilnībā pietiek ar frāzi „Man bija labi kopā ar tevi”. Reizēm oriģinalitāte ir – ienaidnieks.
6. KONTRACEPCIJA.
Nē, tā ne. KONTRACEPCIJA. Frāze „Ai, beidz, kas nu tur” – tas ir slikts kontracepcijas veids. Daudzas sievietes pirmo reizi izjutušas orgasmu grūtniecības laikā, jo tad vairs nav jāuztraucas, ka varētu palikt stāvoklī. Ja viņai pateicāt „nu, labi, es par visu parūpēšos”, bet viņa pēc tam uztaisīja abortu, pastāv liela iespējamība, ka seksa vairs nebūs, vai arī viņa centīsies to novilcināt visos iespējamos veidos.
Es jums nestāstīšu, ko sieviete piedzīvo aborta brīdī, īpaši, ja viņa vēlas bērnus.
Labāk jums to nezināt, jo, ja jūs to patiešām spēsiet sajust, pastāv iespēja, ka vispār zaudēsiet vēlmi nodarboties ar seksu. Un principā nevēlama grūtniecība ir ļoti nepatīkams notikums, tāpat kā bailes no nevēlas grūtniecības. Sievietes bieži piekrīt seksam bez prezervatīva, jo vēlas izdarīt partnerim ko patīkamu.
Jā, iespējams, ka pašas, muļķes, vien vainīgas, iespējams, viņas tikai ļoti baidās jūs pazaudēt, iespējams, viņām ir kāda vairošanās svira, kura izslēdz domāšanas procesu, bet bailes no neplānotas grūtniecības – tās ir vislabākās zāles pret orgasmu, kādas vien var iedomāties. Līdz ar to iestājas pilnīgs murgs – sieviete riskē, seksa laikā viņai visticamāk ir drīzāk slikti nekā labi, bet pēc tam, kad aizkavējas mēnešreizes, ir pavisam slikti – bet viņa vienalga sevi neaizsargā.
Vienkārši pieņemiet to kā faktu, ka sievietēm ar šo ir pavisam slikti, un būs lieliski, ja jūs paši par to parūpēsieties. Mācieties žonglēt ar prezervatīviem, atvērt tos ar vienas rokas kustību, pērciet super-plānos japāņu ražojumus, ieekonomējot uz cigaretēm, nēsājiet tos līdzi makā – visādam gadījumam, ja to lietošana izjauc visu romantiku vai traucē sajūtām, ja jums ir bail, ka paliksiet divatā ar sievieti, bet jums nekā nav līdzi, bet ticiet man – tas ir svarīgi.
Un – jā – daudzām meitenēm ir kauns par to runāt. Un – jā – vīriešiem to izdarīt ir VIEGLĀK. Godīgi, hormonālās tabletes nav drošas. Krēmi un svecītes iedarbojas ierobežotu laiku un ir derīgas tikai vienai reizei. Kalendārais veids, pārtraukts dzimumakts, barošana ar krūti – tas ne no kā nepasargā, ko apstiprina liels skaits bērnu. Tāpēc vīrieša atteikšanās no kontracepcijas bieži tiek uzskatīta par vardarbību. Un es tam pilnībā piekrītu.
7. SPAIDĪŠANA, KNIEBŠANA, KOŠANA.
Un tamlīdzīgas nevēlamas uzmanības pievēršanas formas – daudzām sievietēm tas nepatīk. Tādas, lūk, viņas maigas dvēseles. Ja jums šķiet, ka labākais veids kā izrādīt savu atzinību, ir iedurt viņai paribē, bet pēc tam uzšaut pa pēcpusi kā filmās par Mežonīgajiem Rietumiem – pajautājiet, vai viņai patīk šādas filmas un šie konkrētie brīži.
Tā nav vardarbība tīrā veidā. Bet daudzas sievietes nespēj atslābināties, esot kopā ar mīļoto vīrieti, tieši tāpēc, ka viņi pastāvīgi iepliķē, iekož vai nodara viņam ko tamlīdzīgu. Ja partnere jums pateikusi „nevajag tā darīt” – ticiet, ka tā ir zīme.
8. PIEKRIŠANAS IZLAIŠANA.
„Kad mēs ar tevi nodarbosimies ar seksu”. Nevis „ja”, nevis „iespējams, ja tu piekritīsi”. „Kad…” Daudzi vīrieši to uzskata par flirtu. „Kad es tevi apseglošu, mana mazā ķēvīte”, „Man tev ir pārsteigums, un, kad tu to uzzināsi…” un tamlīdzīgs sviests. Kad jūs runājat ar sievieti, it kā viņa jau ir piekritusi ar jums pārgulēt – daudzās sievietēs tas izraisa sajūtu, ka jūs viņām jau esat nodarījušas ko sliktu. It kā sieviete būtu kāds bezpersonisks dzīvnieks vai mēbele.
Daudzas šādā brīdī jūtas kā izliktas pārdošanā. Tāpat ar dialogu – it kā viņas klātbūtnē tas nemaz nenotiek. Neizlaidiet piekrišanas stadiju. Izdomājiet humora pilnu formu „Vai tu piekrīti, skaistā jaunava, nodarboties ar mani ar seksu?”, „Tu esi pārliecināta, ka to vēlies? Negribētos rīt no rīta pamosties kā seksuālam maniakam”, un sagaidiet kaut vai elementāru galvas mājienu. Visiem būs labāk, ticiet man.
9. NEATSTĀT IZVĒLI.
Tā laikam ir vislielākā nelietība. Ne vienreiz vien ir nācies saskarties ar vīriešu dialogiem par tēmu „Piedzirdīsim meitenes!” vai „Mēs esam trīs, viņas ir trīs, būs katram pa meitenei”, „Es atnākšu ar divām draudzenēm – vienu izvēlējos sev, otra – tavējā”. Un vīrieši bieži vien nemaz nesaprot, ka šāda dalīšana meitenes nostāda situācijā, kad viņām vairs nav kur sprukt. Tādi izteicieni kā „otra – tavējā” – bieži vien tam, kurš ir „tu”, rada ilūziju, ka meitene jau tam ir piekritusi.
Atrodoties alkohola reibumā un piekrītot seksam, meitenes bieži vien nespēj izvērtēt risku un savas spējas, un skaidrā prātā, iespējams, nekam tādam nemūžam nebūtu piekritušas. Un vēl ar pilnu pārliecību var teikt, ka sieviete, kas nonākusi viens pret vienu par piedzērušos vīrieti, visticamāk izvēlēsies paklausības vai agresīvas aizsardzības stratēģiju.
Jo liela daļa meiteņu ir uzaugušas kopā ar piedzērušos tēvu, kurš šādā stāvoklī varēja viņām iesist vai aizvainot, tāpēc spēcīgs alkohola aromāts, kas nāk no vīrieša, var viņās izraisīt spēcīgu, panisku reakciju.
Tāpēc neapspiediet sievietes un nenostādiet viņas izvēles priekšā „jozt ko kājas nes uz mežu, vienalga, kas mugurā, kaut vai ārā mīnus 15 grādi, vai nodarboties ar seksu”. Tā nav izvēle. Tas nav viss. Tie ir tikai gabaliņi. Un – jā – sievietes imitē orgasmu, smaida un saka jums patīkamas lietas. Un tajā pašā laikā melo, jūtas izmantotas, neapmierinātas un nelaimīgas.
Viņas gluži vienkārši no jums baidās. Jūs esat lielāki, stiprāki, agresīvāki. Viņas ir mācītas baidīties. Diemžēl. Diemžēl, bet tā ir dzīves patiesība. Viņām ir ļoti grūti par to runāt – trūkst iemaņu, trūkst sociālās atļaujas, pastāv neskaitāmi tabu, aizliegumi un priekšstati attiecībā uz tēmu „kārtīgas meitenes tā neuzvedas”.
Dažas vispār līdz trīsdesmit (bet citas arī līdz simts) gadiem nezina, ka viņu ķermenis – pieder viņām pašām, un ka tieši no viņām pašām ir atkarīgs, kāds viņām būs sekss un ar ko. Man arī par to ir žēl.
Avots: Kaspara Bērziņa psihoterapijas prakse