Pēdējos gados sievietes ir kļuvušas neatkarīgākas un pašpietiekamākas, bet laulību jautājums vēl aizvien ir diezgan aktuāls. Vēlēšanās izveidot ģimeni un tuvinieku spiediens liek pasteigties ar precēšanos. Ko sievietes sagaida no oficiālas laulību reģistrēšanas, un kādi zemūdens akmeņi var gadīties viņu ceļā?
Laulība – tas nav viegls darbs, kurā pārim ir jāpārbauda vienam otra pacietība un iekšējo spēku rezerves, un tikai pēc tam, iespējams, rast harmoniju kopdzīvē. Kādēļ gan vairums no mums, kas neuzskata sevi par pēdējiem mazohistiem, uz to parakstās? Aptaujas parāda piecas izplatītas atbildes uz šo jautājumu:
- kāpēc gan nē, tas ir loģisks attiecību turpinājums;
- grūtniecība vai iespējamā partnera pārcelšanās;
- bailes no vientulības;
- vēlēšanās atdalīties no vecākiem un sajusties pieaugušiem (laulība tiek uztverta kā brieduma pakāpe un nepieciešamību būt atbildīgam);
- bailes pazaudēt partneri.
Kā redzam, mīlestība un vēlēšanās būt kopā katru dienu nav šī saraksta līderes. Pie tam mēs sapņojam sastapt cilvēku, ar kuru radīsies emocionālā tuvība, dvēseļu vienotība un savstarpēja fiziskā pievilkšanās, taču neticam, ka to visu atradīsim vienā cilvēkā. Ko darīt?
Tas lielākā mērā ir jautājums sievietēm, jo pieredze rāda, ka viņas biežāk izjūt, ka sapņi un cerības nepiepildās. Samazināt prasības nav problēmas risinājums. Sievietes, atšķirībā no vīriešiem, jau tā bieži iziet uz kompromisiem un izrāda piekāpšanos, kuras dēļ vēlāk cieš.
Pēc maniem novērojumiem, gandrīz katra cer sastapt to, kurš derēs tieši viņai, cer, ka spēs pieņemt viņa trūkumus. No vienas puses, tā ir reāla pieeja, no otras – sievietes bieži neapzinās savas patiesās vēlmes un visai miglaini stādās priekšā, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam izredzētajam.
Lasi arī: 9 jaunā partnera īpašības, no kurām jums vajadzētu uzmanīties
Ja viņas būs godīgas pašas pret sevi tajā, kas vīrietī ir svarīgs, neaizmirstot, ka pozitīvajām īpašībām ir arī otra puse, tad spēs daudz apzinātāk izvēlēties partneri.
Daudzām sievietēm vēl aizvien laulība ir svarīga statusa pēc, kas diez vai dara viņa laimīgas. Tas nenozīmē, ka doma par laulībām jums ir jāaprok tikai tādēļ, ka vīrietis negrib precēties. Bieži jūs atsijājat tos, kas ir bijuši garīgi tuvi, tādēļ, ka nesaskatāt viņos potenciālo vīru.
Apkārtējo spiediens vai “bioloģiskais pulkstenis” atgādina, ka jums ir jāpagūst kļūt par māti. Ja arī vīrietis neiebilst pret bērniem, tad reizēm tas, pat ja tā ir vienīgā sakritība jūsu pārī, var kļūt par izšķirošo trumpi.
Es aicinu sievietes atslābt un izbaudīt tikšanos un randiņu periodu. Dodiet vienādas izredzes visiem kandidātiem, pat tiem, kas jūsuprāt šobrīd nav noskaņoti uz ģimenes radīšanu. Ja jums izveidosies attiecības, tad ideja par tās dibināšanu var atnākt dabiski.
Mani priecē tas, ka pēdējo gadu laikā sievietes ir ļoti mainījušās un jau mazāk baidās no dzīves ārpus laulības un apzinātas vientulības perioda. Neprecētas viņas jūtas arvien komfortablāk, un tas ir jauns izaicinājums, kuru mums var gatavot sociums. Jo tas taču nonāk pretrunā ar vīrieša vēlmi pēc mājīguma, sevišķi, kļūstot vecākiem, un tad ģimenes pavarda un sievietes rūpju ideja iegūst vēl lielāku pievilcību.