Ģimenes atsvešināšanās var būt sāpīga, bet ir iespējams kopt un atjaunot attiecības. Kad kāds ģimenes loceklis ir pagriezis muguru, tu, iespējams, jūties apmulsis, dusmīgs, apkaunots un sarūgtināts, it sevišķi, ja cerība par attiecību atjaunošanu zudusi. Reizēm atsvešināšanās var būt pat sāpīgāka nekā tuvinieka zaudēšana pavisam.
Tad kāpēc cilvēki sarauj ģimenes saites? Vai ir kāds veids, kā atvieglot situāciju? Ģimenes attiecības ir grūti pētāms temats, jo ne visi atklāti runā par tik personiskām lietām. Taču pētnieki ir iedziļinājušies un sapratuši četras svarīgas lietas par ģimenes atsvešināšanos, īpaši bērnu un vecāku attiecībām.
1. Atsvešināšanās vecāku un bērnu starpā ir daudz izplatītāka, nekā tu domā
Ņemot vērā, cik daudz sabiedrībā tiek runāts par ģimeni – filmās, sarunu šovos, ikdienas sarunās – varētu domāt, ka gandrīz visās ģimenēs ar attiecībām viss ir kārtībā.
Pētījumi ASV universitātēs vēsta, ka 17 % studentu ir atsvešinātas attiecības ar kādu ģimenes locekli. Aptaujājot pieaugušos, atklājies, ka 12 % ir atsvešinājušies no saviem bērniem.
Visbiežāk tieši bērni pieaugot pārtrauc komunikāciju. Iemesls tam pavisam vienkāršs – ikvienam vecākam spēcīgākās saites ir ar bērniem, un bērni, kļūdami par pieaugušajiem, sāk veidot savas ģimenes, līdz ar to saikne ar vecākiem kļūst maznozīmīgāka.
2. Vecāki novēršanas no bērniem, ja viņus neapmierina viņu jaunās attiecības
Retajos gadījumos, kas vecāki atsvešinās no bērniem, par visizplatītāko iemeslu kļūst fakts, ka tiem nepatīk kādi cilvēki bērna dzīvē – dzīvesbiedrs, draugi, laulātais, kā arī šķirtajās ģimenēs, piemēram, bijušā vīra jaunā sieva. Mazāk ir gadījumi, kad vecāki uzskata bērnus par nepateicīgiem un egoistiskiem.
3. Pieaugušie bērni bieži novēršas no vecākiem dēļ piedzīvotas vardarbības, toksiskām attiecībām, jūtoties nepieņemti un saņēmuši par maz rūpes
Jaunieši parasti min dažādus iemeslus atsvešinātībai:
- vardarbību bērnībā (emocionālu, fizisku, seksuālu);
- vecāku sliktu izturēšanos – dusmas, aizkaitinātību, respekta trūkumu, necieņu;
- atbalsta trūkumu dzīves izvēlēs.
4. Atsvešināšanās nav mūžīga
Kamēr lielais vairums jauniešu jūtas pārliecināti, ka nekad nevēlēsies atjaunot saikni ar vecākiem, vecāki jūtas citādi. Tikai daļā ģimeņu atsvešināšanās ir nozīmē attiecību saraušanu pavisam, īpaši, ja runa ir par mātes un meitas attiecībām. Visbiežāk tomēr vērojami satuvināšanās brīži.
Kā atjaunot ģimenes attiecības?
Zinot visbiežākos atsvešināšanās iemeslus, mums vieglāk izprast veidus, kā attiecības atjaunot. Lūk, daži padomi.
Pieņem to, ko tu nevari mainīt, un esi gatavs piedāvāt otro iespēju
Jebkurās attiecībās nepieciešams saprast, ka iznākumu nav iespējams paredzēt. Tomēr rīcība ir iespējama. Atrodi mieru sevī un līdzjūtību pret cilvēku. Ja esi gatavs to pieņemt, būsi gatavs arī izmantot otrās iespējas. Padomā, ko esi gatavs darīt no savas puses, ja iespēja satuvināties parādās.
Akceptē otru tādu, kāds viņš ir
Cik cilvēku, tik pieeju dzīvei, un uzskatu sadursmes ir neizbēgamas. Pajautā sev, ko tu vēlies vairāk – cilvēku, kas apliecinātu tavus uzskatus, vai šo cilvēku savā dzīvē – tieši tādu, kāds viņš ir. Ieklausies, saproti, pieņem otru, un tas nenozīmē, ka tev jāmaina savs redzējums.
Maini izturēšanos, kas taviem tuviniekiem šķiet toksiska
Mēs nedarām lietas, lai mērķtiecīgi sāpinātu ģimeni. Varbūt tu domā, ka biji atbildīgs un stigrs vecāks un liedzi kaut ko, kas, tavuprāt, bija viņiem neabilstošs, riskants utt. Tu biji pārliecināts, ka izaugot viņi novērtēs tavus centienus. Bet reizēm tas, ko tu domājis kā palīdzību, otrs uztver kā pārestību. Tāpēc esi pieņemošs un necenties aizstāvēties, ja otrs pasaka, ka tava rīcība ir sāpinājusi. Galvenais likt saprast, ka esi gatavs mainīties.
Atzīsti un atvainojies par pagātnes pāridarījumiem
Pat ja tu neesi tas, kurš izraisīja konfliktu, dažkārt aizvainojums palicis arī otrai pusei par to, kas sarunāts strīdu laikā. Iespējams, otra puse strīdu redz citādāk. Šis nav jautājums par to, kurai pusei ir taisnība un pareizais redzējums, runa ir par iedziļināšanos, kā cilvēki izjutuši konfliktu. Un tikai sava redzējuma atzīšana ceļ nesaprašanās sienu augstāku un grūtāk pārvaramu. Viņu skatījuma pieņemšana var būt liels solis satuvināšanās virzienā.