Vecmāmiņa – tas ir cilvēks, kurš jau no pašas bērnības lutina mazbērnus, vienmēr garšīgi pabaro un aizstāv strīdā ar vecākiem. Taču tā notiek ne vienmēr.
Ir jāaudzina stingrāk
Šī ir viena no frāzēm, kuru diez vai teiks laba un mīloša vecmāmiņa. Bieži vien bērni, īpaši mazākie, niķojas un līdz ar to nostāda vecākus neveiklā situācijā. Iemesli tādai uzvedībai vienmēr ir dažādi: uzmanības trūkums, slikta pašsajūta vai vienkārši vēlēšanās tādā veidā izlūgties kāroto saldumu vai rotaļlietu. Mazuļi to dara neapzināti, taču lielāko daļu niķu varētu izskaidrot ar banālu nogurumu.
Jau no bērnības tā ir ielikts, ka vecāki var sarāt bērnu vai būt ar viņu nedaudz stingrāki, lai parādītu, ka niķoties ir slikti. Un šādos brīžos vecmāmiņai bieži jākļūst par drošu atbalstu bērnam.
Pieaugušie zina labāk
Laiks iet, bet bērni pieaug. Un bieži sanāk, ka viņiem ir nepieciešams palūgt padomu vai padalīties ar kādu. Bet reizēm mēs pieņemam kādu lēmumu un esam cieši pārliecināti, ka labāk būs tieši tā un ne citādi. Taču ne katrs sadūšosies pieiet pie vecākiem un pateikt to, jo dvēseles dziļumos mēs baidāmies, ka viņi mūs nesapratīs un sarās. Tāpēc mēs dodamies pie vecmāmiņas, kura uzklausīs, paturēs to noslēpumā un nenosodīs.
Un iedomāsimies bērna vilšanos, kurš ir lepni devies pie vecmāmiņas, lai padalītos ar savu lēmumu, bet izdzird no viņas: “pieaugušie zinās labāk.”
Bet vecums taču negarantē adekvātas pieredzes esamību un vienīgo pareizo viedokli par visu. Pieaugošie bērni daudzos jautājumos un tēmās spēj orientēties labāk. Šobrīd bērni aug pavisam citā paaudzē un daudziem pagātnes principiem ir beidzies derīguma termiņš. Tas ir vienkārši jāpieņem.
Esmu tik daudz laika tevis dēļ tērējusi
Šo frāzi var izskatīt no dažādiem skatu punktiem. Taču tas viennozīmīgi nav tas, kas būtu jāsaka mīlošai vecmāmiņai.
Mēdz būt tā, ka vecmāmiņas mums ziedo visu savu laiku, spēkus un enerģiju, bet mēs uzvedamies egoistiski un necienīgi attiecamies pret viņu. Tad šo frāzi varētu uztvert kā izmisuma kliedzienu, un tam nav nekādas citas nozīmes. Taču tomēr ir jāņem vērā, ka tā ļoti ievaino un atstāj savu nosēdumu. Un tādēļ psihologi iesaka neupurēties, bet atstāt laiku arī sev.
Tā tu nekad neiemācīsies
Mēs visi no bērnības mācāmies visu pamazām, un mums ir nepieciešama vecāko cilvēku palīdzība. Taču ne viss uzreiz izdodas pareizi un gludi. Kaut ko mēs iemācāmies ātri un labi, bet ar kaut ko citu mums iet grūtāk.
Tādos brīžos, kad kaut kas neizdodas, bērnam visvairāk ir nepieciešams atbalsts, jo nevar taču visu iemācīties uzreiz.
Šāda frāze attīsta bērnā neveiksminieka kompleksu, kas viņam nepavisam nepalīdzēs, bet visdrīzāk atstās savu iespaidu uz daudziem gadiem. Padomājiet par to, apsēdieties un mierīgi vēlreiz paskaidrojiet, kā pareizi veikt darbību, ko izlabot un kam pievērst uzmanību.
Es jūs tā audzināju un nekas
Tagad ir pavisam citi laiki, cita pasaule, jauna paaudze. Neviens nesaka, ka tas, kas bija agrāk, ir slikti. Bet labāk apsēdieties un aizdomājieties: mīņāties uz vietas vai sākt iedziļināties un apgūt kaut ko jaunu kopā ar mazbērniem? Jo tieši viņi varēs iemācīt vecmāmiņai lietot attīstīto tehniku un būt mūsdienīgai.
Vai tad tā ģērbj kārtīgus bērnus
Pieklājības normas, kas attiecas uz apģērbu, ir mainījušās jau sen un mainās arī šobrīd. Un tagad ne tikai bērniem, bet arī daudziem pieaugušajiem ir jāseko mūsdienu modei. Jau daudzus gadus neviens nevalkā skolas formas, bet uz ielas ir redzams visdažādāko krāsu apģērbs. Un tas nemaz nav tik slikti. Viennozīmīgi ne sliktāk par tumšajiem un vienveidīgajiem toņiem, kas bija populāri kādreiz.
Jūs varat saģērbt savu mazbērnu tā, kā bija pareizi jūsu laikā, bet viņš tikai jutīsies kā baltā vārna starp citiem, un tas radīs viņam milzīgus kompleksus. Ļaujiet mūsdienām ienākt jūsu mājās.
Vecākiem nav taisnība
Šī laikam būs galvenā frāze, kuru nevajadzētu teikt bērna klātbūtnē. No bērnības bērniem tiek mācīts, kas ir labi, un kas slikti. Skaidrs, ka liegumu arī ir ne mazums, un bērniem tas nepatīk. Bet vecmāmiņa ir tas cilvēks, kurš labāk par visiem saprot, ka bērns kaut ko nedrīkst, bet tāpat vairāk par visu pasaulē grib atļaut viņam pārkāpt aizliegumu, jo ļoti vēlas redzēt mazbērnu laimīgās acis.
Taču ar šo frāzi jūs tikai nostādīsiet vecākus kā ļaunus monstrus bērna acīs, un tas ar lielu ticamību sagraus viņa cieņu pret viņiem. Tas nebūs pareizais veids, kā likt bērnam iemīlēt jūs stiprāk.