Jūtos kā pilnīga neveiksminiece: šķiet, ka dzīvoju kāda cita dzīvi, jo visu darīju pēc mammas pavēles vai lai viņai būtu pa prātam, beigu beigās nosmaku no viņas pilnīgas kontroles. Tāpēc es pieļāvu daudzas kļūdas: piemēram, saņēmu pilnīgi citu izglītību un tagad strādāju mātes iepriekš noteiktajā amatā, mēģinājumi kaut ko mainīt, bet novedu sevi pie sabrukuma.
48 gados jūtu, ka viss ir jāsāk no jauna, jo man nav nekā: nav mīļākā darba, nav naudas, nav stabilas ģimenes dzīves, es pie visa vainoju mammu un vēlos radikāli mainīt savu dzīvi, bet tas nedarbojas, viss beidzas ar neveiksmi, esmu izmisusi un emocionāli nomākta. Ko darīt?
Ilze, 48 gadi
Cienījamā Ilze, paldies par jūsu jautājumu, jūs, iespējams, nenojaušat, cik daudz cilvēku piedzīvo sajūtas, kas līdzīgas jūsējām. Protams, jūsu situāciju spēcīgi ietekmē jūsu mātes klātbūtne, diemžēl no jūsu vēstules mēs nezinām, vai viņa joprojām ir dzīva un vai viņai ir tāda pati ietekme uz jums. Sāksim ar pieņēmumu, ka viņai joprojām nav nekādas iepriekšējās ietekmes, jo jautājums par izmaiņām dzīvē jums ir kļuvis tik aktuāls.
Tātad, mēģināsim kopā atrisināt jūsu problēmu caur paradoksu. Jums ir 48 gadi, un jūs domājat, ka ir par vēlu kaut ko mainīt. Labi, pieņemsim, ka jūs pati atkāpāties un pārtraucāt mēģināt. Iespējams, jums ir atlicis tik daudz laika, cik jūs jau esat nodzīvojusi – un kāpēc gan neatvēlēt šo laika daļu vairāku gadu desmitu skumjām par neizmantotajām iespējām. Iztēlojāties? Ja jums nepatika šis attēls, apsveicam, mums ir laba prognoze. No šī paradoksa mēs ņemam sekojošo: ja jums nepatīk izredzes sērot par savām neveiksmēm visu atlikušo mūžu, tad jums ir spēks un vēlme kaut ko darīt šeit un tagad.
Kamēr jūs esat savu stereotipu gūstekne: jums šķiet, ka ar citām izvēlēm jūsu dzīve būtu simtprocentīgi labāka. Kas jums devis šādu garantiju? Jā, tu rīkojies pret savu gribu, bet tā ir tava pagātne – tu vari to tikai atpazīt un gūt no tās labumu, bet ne atcelt.
Jūs uzskatāt sevi par vājprātīgu un emocionāli nomāktu. Šie apraksti nebūt nav sinonīmi, taču tie ir tieši saistīti. Apsveriet, kas ir iemesls un kāda ir sekas? Emocionālā tuvība, nespēja paust savas emocijas un aizstāvēt savas tiesības uz tām galu galā noved pie paša vēlmju apspiešanas. Sāciet ar emocijām. Galu galā dzīve ir piepildīta ar tām, padomājiet par to, kā jūs tagad jūtaties, kā vēlaties justies turpmāk. Un tad izvēlieties, kas var radīt vēlamās emocijas, kas šim nolūkam ir jādara.
Sāciet ar mazumiņu. Lai gan tas izklausās tik viegli, tas prasīs no jums lielu gribasspēku: ļaujiet sev izbaudīt! Kas jums var sagādāt prieku šeit un tagad, pat īslaicīgu, bet garantētu? Vai esat to sasniegusi? Pāriesim pie ilgstošākām pozitīvām emocijām – ko tās jums atnesīs? Nedaudz vēlāk sapratīsiet, ka laime biežāk jūtama kādas patīkamas nodarbes laikā, nevis tās beigās. Un tā tu pamazām sapratīsi, ka dzīve pati par sevi sniedz prieku, ja nedzenaties pēc stereotipiem, bet baudāt procesu.
Mēģiniet skatīties uz priekšu, ņemot vērā laimes iespējas, kas jums ir pieejamas šeit un tagad vai pārskatāmā nākotnē. Izbaudiet tās – pozitīva pieredze ir daudz spēcīgāka nekā ilgas pēc īslaicīgām iespējām. Tieši pozitīvas emocijas dos spēku mainīties.
Lasi arī:
- Kā pagatavot zivju konservus mājas apstākļos, lai tie vairs nebūtu jāpērk veikalā
- “Apnicis palīdzēt māsai ar viņas bērnu!”
- Kas jāpievieno, laistot burkānus, lai tie dotu bagātīgu ražu