Eju vakarā mājās no darba, ieeju kāpņu telpā un satieku kaimiņieni Svetlanu no augšstāva. Sasveicinamies, bet garāmejot redzu, ka viņa saminstinās un it kā kaut grib sacīt. Es pagriežos un jautāju – vai varu kā palīdzēt? Var redzēt, ka viņā plosās “teikt vai neteikt”, bet tad viņa izlemj par labu pirmajam variantam un sāk stāstīt, ka no rīta pamanījusi, ka vannas istabā uz grīdas ir peļķe. Nobijusies, ka ūdens var tecēt mums uz galvas un ātri visu satīrījusi. Vēlāk gājusi dušā un ūdens atkal bijis uz grīdas. Sapratusi, ka tek kaut kas no dušas kabīnes. Izsaukusi santehniķi, kurš sacījis, ka jāmaina blīve par samērā lielu naudu un viņš to varēs izdarīt vien pēc vairākām dienām, jo pašlaik ir sakrājušies daudz darāmo darbu.
Jāsaka, ka Svetlainai ir vīrs. Patiešām sakarīgs vecis. Bieži sagadās, ka stāvlaukumā parkojam kopā mašīnas un tad par šo to patērzējam. Viņš strādā poligrāfijas nozarē un devies uz divām nedēļām uz Ķīnu uz kaut kādu izstādi. Es jau biju pamanījis, ka mašīna ilgāku laiku nav kustināta.
Svetlana bija piezvanījus vīram un viņš sacīja: “Vakarā aizej pie lejas kaimiņa, lai viņš atnāk un apskatās, vai santehniķis negrib tikai nokāst naudu.”
Svetlana man visu izstāsta un es saku – nav problēmu, tūlīt iešu un apskatīšos. Ieeju vannas istabā un tur pavisam šika dušaskabīne ar visādiem uzgaļiem utt. Izskatās pavisam jauna. Atveru apakšējos lūku un redzu, ka starp sifonu un cauruli ir kaut kāda noplūde, bet viss pārējais ir tīrs un sauss un nekāda blīve nav jāmaina. Un es domāju – sasodītais santehniķis! Gribēja izkrāpt naudu no kaimiņienes! Saku, ka tūlīt mēģināšu visu kārtībā un tas santehniķis jāsūta trīs mājas tālāk! Viņa paskatījās uz mani neticīgi un pat sašutusi. Es saku ar smaidu – neuztraucieties, ja es daru kaut ko ne tā, es pats būšu sevi appludinājis un jūs nebūsiet vainīga! Īsāk sakot, ķeros pie lietas. Un šķiet, ka viss ir izdevies. Ieslēdzu dušu un patiešām nekur vairs neredz sūci.
Saku Svetlanai: “Viss kārtībā!” Viņa saka, ka nemaz nezina kā lai man pasakās un es atbildu, nekas, kad atbrauks vīrs, tad pudele ar viņu. Viņa saka, kāpēc gan gaidīt un izvelk no skapja pudeli. Man pat neērti palika, bet pudeli paņēmu. Redzu, ka viņa ir apmierināta, ka situācija atrisināta bez lieliem naudas izdevumiem. Dodos mājās un vakarā kopā ar pāris draugiem pudeli piebeidzam.
Nākošajā rītā dodos uz vannas istabun ieraugu, lūk, ko:
Ātri skrienu augšā, zvanu pie durvīm un durvis atver izbijusies Svetlana vienā halātiņā tikko no dušas iznākusi. Viss ūdens līst uz grīdas. Neko nevaru saprast, palīdzu viņai savākt ūdeni, pēc tam paskatos lūkā, bet tur viss normāli. Blīve sausa, bet ūdens plūst pa kabīnes sienu. Un vēlāk es sapratu, kad izjaucu dušas konsoli, ka kaut kas bija nogājis greizi visos tajos sasodīti inovatīvajos režīmos. Kad Svetlana ieslēdza vienu no tiem režīmiem, kaut kas sagāja grīstē ar kopīgo spiedienu un viss straumē tecēja uz grīdas. Īsāk sakot mūžū dzīvo, mūžu mācies. Es tikai nesaprotu kas tas par santehniķi, kad bojājumi varēja būt daudz, daudz lielāki.