“Katram no mums skolā reiz mācījās meitene, kas nešaubīgi bija kļuvusi par skolas skaistākās meitenes seju. Gan meiteņu, gan puišu galvas pagriezās šīs būtnes virzienā ikreiz, kad viņa soļoja pa skolas gaiteņiem.
Viņas skaistums noformējās ap astoto vai devīto klasi, bet saknes meklējamas jau dziļāk pamatskolā. 90% no šīm meitenēm savu ceļu uz populārākās meitenes statusu iegūst jau daudz senāk. Tas ir ejams ceļš. Manā klasē mācījās tieši šāda meitene. Ļoti skaista un stalta. Viņas mamma bija sākumskolas skolotāja, tāpēc meitene piedalījās visur, pirms mēs uzzinājām, ka kaut kas notiek. Ļoti ātri viņa kļuva par skolas populārāko meiteni.
Puse no skolas puišiem skraidīja viņai pakaļ, bet otra puse sapņaini nopūtās ikreiz, kad garām noplivinājās viņas blondās matu cirtas.
Tomēr tagad visiem ir skaidrs, ka skola un patiesā dzīve ir divas dažādas lietas. Tas, ka tev izdevās skolā gūt zināmus panākumus, vēl negarantē to, ka īstajā dzīvē tu būsi veiksmīgs.
Par laimi, skaistums ir visai neslikts ierocis. Jo īpaši, ja to sponsorē vecāki.
Mūsu skolas slavenībai vidusskolā aizsākās daudz un dažādas attiecības ar tikpat “glītajiem” puišiem, jo krist zemāk mūsu karaliene nebija ar mieru.
Tad viņa nokļuva pie fotogrāfa, kā gan citādi.
Tagad skaistums sāk izplēnēt, gadi dara savu, bet pati sevi sponsorēt, kā izrādās, nemaz tā nevar. Līdz pat šim brīdim nav precēta, nav bērnu. Un joprojām spēlē “skolas populārākās meitenes” ārpus skolas.
Kas ir noticis ar tavas skolas populārāko meiteni? Varbūt tu esi šī meitene?”