Mūsdienās arvien biežāk var dzirdēt, ka agrāk cilvēki neslimoja, dzīvoja labāk un nezināja par tām problēmām, ar kurām mēs saskaramies tagad. Viedoklis ir ilgstošs un jau ir ieguvis popularitāti starp cilvēkiem, kas dzīvo 21. gadsimtā. Bet patiesībā mēs nezinām, kā dzīvoja pirms vairākiem gadsimtiem un pie kāda progresa esam nonākuši mūsdienās.
Psihoterapeite Adriana Imžs nolēma kategoriski un tieši izteikties par šo jautājumu savā blogā. Ja viņai jautātu, kuru gadsimtu izvēlētos agrāko vai tagadējo, noteikti izvēlētos otro variantu.
Daudzi, kas atbalsta viedokli, ka agrāk bija labāk, nav redzējuši mirstības statistiku, piemēram, viduslaikos, no slimībām, par kurām tad nezināja, bet mūsdienās ļoti vienkārši ārstē.
„Jā, agrāk nebija vēža. Tāpēc, ka to nediagnosticēja! Cilvēki mira un viss. Nebija problēmu ar alerģiju uz vakcīnām. Bērni kaudzēm mira no difterijas. Nebija problēmu ar kontracepciju – cilvēki vienkārši dzemdēja un iznesa ārā salā vai nebaroja.”
„Pēc Amerikas atklāšana, puse Eiropas nomira no sifilisa, bet puse indiāņu nomira no gripas. Anglijā, Henrija VIII laikā puse Londonas izmira no gripas.”
„Nebija problēmu ar stiprām sievietēm. Sievietēm nebija pases, tiesības, iespējas, viņas sita un izvaroja – un tā nebija problēma vai noziegums. Un nebija problēmas ar orgasmiem – to nebija.”
„Ar ārpusdzemdes grūtniecību un pēcdzemdību depresiju nebija problēmu. Ārpusdzemdes grūtniecība bija tikai viena. Sieviete nomira un viss. Depresijas nebija, jo bija tikai smags darbs. Tām, kas nenomira dzemdībās, četrdesmit gadu vecumā parasti bija dzemdes izkrišana no ikdienas smagā darba. Bandāžas jostas arī nebija.”
„Visiem, kas vēlās skaistas kleitas un balles, iesaku lasīt Katrīnas II memuārus. Imperatores. Tur ir par bakām, sieviešu problēmām, ikdienas raizēm un daudz ko citu. Par to visu, kas bija tā laika cilvēkiem, kuriem bija visa labklājība. Lasot bija iespaids, ka tagad dzīvoju ne tikai karaliski, bet daudz bagātīgāk kā imperatore.”
„ Mana vecvecmamma un pirmā sieva vectētiņam nomira dzemdībās, puse mana tēva brāļu un māsu nomira no infekcijas, kas tagad liekas fantastiskas šausmenes.”
„Un tie nav viduslaiki, bet 20. gadsimts. Un kopumā, kam gribas asas izjūtas – var vienkārši paņemt bibliotēkā sieviešu enciklopēdiju no astoņdesmitajiem un izlasīt par sieviešu higiēnu.”
„Pirms simts gadiem manās vieglajās dzemdībās nomirtu es vai mana meita. Tāpēc, ka vieglas bija pateicoties medicīnai.”
„Kad man jautā, kurā laikā es gribētu dzīvot – gribētu tagad. Nezinu, kas būs nākotnē, bet tagad man ir džinsas, kedas, dezodorants, nekustamais īpašums, pase, kontaktlēcas, higiēnas preces un kontracepcija, iespēja strādāt un mācīties jebkurā valstī.
Es varu šķirties, tikai tāpēc, ka vairs nevēlos dzīvot ar to cilvēku. Es varu vadīt automašīnu, iemācīties kauties, lai aizstāvētu sevi, un jā, ja pārkāpšu pašaizsardzības robežas, mani var iesēdināt. Toties nenomētās ar akmeņiem un nenometīs no klints.
Šajā sabiedrībā ir ļoti daudz problēmu, bet salīdzinot ar to, kas bija, ir kruti! Un tie, kas vēlās agrākos laikus, viņi nesaprot, kas tad bija.”