Galvenā Dzīvo Nogurums? Tumšie loki? Jeb uzvedības novecošanās: kā ar to cīnīties

Nogurums? Tumšie loki? Jeb uzvedības novecošanās: kā ar to cīnīties

ieva

Pēdējos gados zinātnieki ir nodalījuši jaunu novecošanās tipu – uzvedības jeb biheiviorālo novecošanos. Tai ir pakļautas jaunas sievietes vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Kas tā ir un kā tai pretoties, skaidro laboratorijas L’Oréal Research zinātnisko komunikāciju direktore Patrīsija Pino. 

Termins “uzvedības novecošanās” ārstu vārdu krājumā parādījās 2013.gadā. Tad arī sākās pirmie pētījumi par tās iemesliem un sekām. Pie tam zinātniekiem nācās darboties vairāku disciplīnu – psiholoģijas, socioloģijas un bioloģijas – saskares punktā. 

Ar terminu “uzvedības novecošanās” saprot cilvēka dzīvesveida radītās ādas izmaiņas. Citiem vārdiem, tas ir uz sejas redzamais mūsu ikdienas uzvedības rezultāts. Šis novecošanās tips atšķiras no hronobioloģiskā, kas tiešā veidā ir saistīts ar vecumu un laika ritējumu, un arī no hormonālās, kas atkarīga no hormonālā fona. Uzvedības novecošanās ir mūsu ieradumu sekas (smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, aizraušanās ar ātrajām uzkodām), dzīves ritms (neizgulēšanās, stress, sēdošs darbs telpās), saules staru ietekme, nelabvēlīgie ekoloģiskie apstākļi un tā tālāk.

Atšķirībā no citiem novecošanās veidiem biheiviorālā pirmām kārtām skar jaunas sievietes no 25 gadu vecuma. Tās ir sekas sieviešu sociālā stāvokļa izmaiņām: tagad viņas daudz strādā, ieņem atbildīgus amatus, veido karjeru un tā rezultātā slikti guļ, izjūt stresu, sāk nepareizi ēst. Dabiski, ka pēc pāris gadiem tāda dzīvesveida sekas vārda tiešā nozīmē atspoguļojas sejā. 

Uzvedības novecošanās pazīmes

Ja hronobioloģiskās novecošanās pazīmes ir krunciņas un ādas elasticitātes samazināšanās, tad uzvedības novecošanās izpaužas savādāk. Zinātnieki izšķir četras galvenās pazīmju grupas:

  • sejas krāsas izmaiņas (piemēram, smēķētāju pelēkā āda vai blāva sejas krāsa svaiga gaisa trūkuma dēļ),
  • pigmentācija, sausuma zonas (UV staru iedarbības sekas, pārmērīga aizraušanās ar sauļošanos un solārijiem),
  • noguris izskats, tumši loki zem acīm (stresa rādītāji),
  • paplašinātas poras, iekaisumi, taukains spīdums (nepareizas ēšanas un vielmaiņas traucējumu sekas).

Uzvedības novecošanās ir individuāla. Vieni ir pakļauti visiem tās faktoriem, bet citiem rodas tikai atsevišķas pazīmes. Lai gan daudzi tagad ievēro veselīgu dzīvesveidu, nesmēķē, pareizi ēd, nodarbojas ar sportu, ietekmēt visus faktorus, kas izraisa uzvedības novecošanos, tik un tā nav iespējams. Mēs visi ciešam no sliktas ekoloģiskās situācijas lielpilsētās un periodiski izjūtam stresu no nenormālā dzīves ritma.

7 soļi tiem, kas vēlas izskatīties jaunāki

1.Izgulieties. Atvēliet miegam 7-8 stundas. Guliet labi izvēdinātā telpā, pie optimālās gaisa temperatūras 18-20 grādi. Ja iespējams, uzstādiet guļamistabā gaisa mitrinātāju. 

2.Ēdiet pareizi. Salds un trekns ēdiens, pusfabrikāti un ātrās uzkodas bremzē vielmaiņu un veicina toksīnu uzkrāšanos organismā. Tas viss atstāj negatīvu iespaidu uz ādu.

3.Atsakieties no kaitīgajiem ieradumiem. Smēķēšana un alkohola lietošana bojā asinsriti un šūnu metabolismu. Kā rezultāts – blāva ādas krāsa un ādas elastīguma zudums.

4.Sargājiet ādu no saules. Lietojiet speciālus līdzekļus ne tikai atvaļinājuma laikā. Tonālais vai dienas krēms ar SPF 15–25 pasargās ādu no negatīvajiem UV stariem. 

5.Izvairieties no stresiem. Šeit nepastāv universālas receptes. Kādam palīdz joga vai autogēnais treniņš. Citam – baseins un masāža. Vēl kādam – kulinārijas meistarklases. Mācieties atpūsties un atslēgties no domām par darbu brīvajā laikā. 

6.Vairāk uzturieties svaigā gaisā. Vakaros staigājiet pa parku, bet brīvdienās centieties tikt ārpus pilsētas.

7.Lietojiet labu kosmētiku. Mūsdienu līdzekļi sola nonivelēt sliktās ekoloģijas, stresa un hroniskas neizgulēšanās ietekmes sekas. Tie mūsu ādā iedarbina atjaunošanās procesus, sakārto vielmaiņu, tiem piemīt antioksidantu iedarbība, un tie vienkārši vizuāli uzlabo sejas krāsu.

Par ekspertu

Патрисия Пино

Patrīsija Pino – L’Oréal zinātnisko komunikāciju direktore kopš 1998.gada. Daudzu rakstu un pētījumu par ādas un matu novecošanās tēmu, kā arī sievietes izmaiņām organismā menopauzes laikā autore.

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More