Jūs noteikti esiet dzirdējuši par Boniju un Klaidu. Varbūt skatījušies veco Holivudas filmu, varbūt dzirdējuši Bejonsī dziesmu. Tā vai citādi viņi ir daļa no populārās kultūras. Bet, ja kādam pajautātu: pastāstiet, kas bija Klaids Barrovs un Bonija Pārkere, diez vai izdosies saņemt kaut cik jēdzīgu atbildi. Labākajā gadījumā jums pateiks, ka viņi ir dzīvojuši sen ASV, mīlējuši viens otru un aplaupījuši bankas.Kāds varbūt atcerēsies viņu ložu cauršauto mašīnu, ar kuru Bonija un Klaids uzdūrās slēpnim.
Es negrasos jums pārstāstīt šā slavenā pāra dzīvesstāstu, kuru mīlestība 90 gadu laikā tika romantizēta presē un kinoindustrijā. Klaids un Bonija nemaz tik stipri neatšķīrās no citiem noziedzniekiem, kas bija piepildījuši Ameriku Lielās depresijas laikā. Tomēr viņi kļuva ārkārtīgi populāri, jo… viņiem bija fotoaparāts. Pāris dievināja fotografēties, pie kam, dažādos tēlos: sentimentālos, brutālos un vienkārši sadzīviskos momentos. It kā būtu dokumentējuši savu dzīvi priekš Instagram.
Abi bija ļoti jauni. Kad viņi iepazinās, Bonijai palika 19, bet Klaidam 21. Kad viss beidzās tajā mašīnā, kuru sašāva reindžeru vienība 1934.gada 23.maijā uz lauku ceļa Luiziānā, viņam bija 25, bet viņai tikai 23. Viņa dievināja kino, īpaši ar skaņu, kas bija radies tikai nesen. Abi rakstīja dzeju, pavisam naivu, tādā pašā stilā, kā daudzas žēlīgas šansona dziesmas šodien. Bonija rakstīja, kā slinkie policisti pieraksta viņiem visus suņus (proti, savas neatklātās lietas), Klaids dēvēja sevi un draudzeni par grēciniekiem, lūdza piedošanu un paredzēja viņiem skumjas beigas. Tā arī notika.
1933.gadā policija gandrīz notvēra Klaidu, Boniju un viņu līdzdalībniekus. Viņi slēpās trīsistabu dzīvoklī Džoplinas pilsētā, bet kaimiņi sajuta ko nelāgu un pasūdzējās. Kaut kādā veidā ar šaudīšanos noziedzniekiem izdevās aizbēgt ar mašīnu, bet viņi pameta visas savas sadzīves lietas. Ieskaitot filmiņu ar fotogrāfijām. Šos kadrus izsūtīja pa avīzēm, bet ne tāpēc, lai kāds papriecātos par reklāmu tēlu iedvesmotām bildēm, bet lai cilvēki varētu atpazīt Boniju un Klaidu. Līdz šim policijai nebija viņu attēlu.
Kā arī šodien tas, ko mēs redzam fotogrāfijās soc.tīklos, un tas, kas patiesībā notiek dzīvē, ir divas dažādas lietas. Jaunais puisis un meitene bildēs centās izskatīties vareni, iemīlējušies un veiksmīgi. Bet patiesībā…Divu noziedzīgo gadu laikā viņi aplaupīja duci banku, pie kam, nevis iznesot seifus, bet samierinoties ar to, kas pagadījās, reiz pat aizgāja ar 80 dolāriem. Pārējie “darbi” bija veikali, benzīntanki un viss cits tādā stilā. Viņus meklēja, kā nevienu. Atrast pieklājīgu naktsmītni bija problemātiski, parasti banda piestāja kaut kur meža biezoknī. Un arī pēc medicīniskās palīdzības griezties nebija iespējams, bet tā bija ļoti nepieciešama Bonijai, kas avārijā bija stipri savainojusi kāju.
Tādi pārbaudījumi attiecībām par labu nenāk. Taču Barrovs un Pārkere patiešām mīlēja viens otru, lai gan arī viņiem viss negāja gludi. Un vispār – formāli Bonija skaitījās precēta sieviete, tiesa gan, savu vīru-blēdi nebija redzējusi jau vairākus gadus. Viņi ar Klaidu ļoti saderēja viens ar otru. Abi, starp citu, maziņi: viņa – 150 centimetru, bet viņš tikai nedaudz garāks. Abiem bija radošas noslieces. Nu un , bez šaubām, abi pastrādājuši ne mazums nevajadzīgu un cietsirdīgu noziegumu.
Apskatiet vēlreiz fotogrāfijas, kas nonākušas līdz mūsdienām. Tās it kā būtu bijušas tikai aisberga redzamā daļa Bonijas un Klaida stāstā. Bet zem ūdens – bargā realitāte.