Koronavīrusa pandēmija ir daudzējādā ziņā mainījusi pasauli. Gadu vēlāk daudzās valstīs joprojām ir spēkā ierobežojoši pasākumi, tostarp tie, kas saistīti ar masu pasākumiem, robežu bloķēšanu, obligātu pašizolāciju utt. Šodienas raksts būs par to, kā daži cilvēki karantīnas laikā atklāja dizainera, tēlnieka, celtnieka talantus, vai arī viņiem vienkārši bija brīvs laiks iecienītākajam hobijam, un viņi sāka radīt.
“Mana mamma ar savām rokām cēla un krāsoja visas šīs sienas detaļas. Biju pārsteigta, cik viss skaisti izdevās. Ko tu domā?”
“Karantīnas laikā es izgatavoju šo koka Grūtu no “Galaktikas sargiem””.
Lasi arī: Stādam redīsus olu kastītēs nevis zemē: nebūs jāravē un nevarēs pārlaistīt
“Es izveidoju kleitu no lapām, kuras savācu savā dārzā. Lielisks apģērbs mājas fotosesijai un laba ideja tematiskām ballītēm, protams, kad tās atkal tiks atļautas.”
“Mana sieva lūdza velosipēdu. Es nopirku vecu 70. gadu Ross bērnu velosipēdu un pārbūvēju to. Vintāža ar šiku.”
“Visbeidzot, mans milzīgais vitrāžas nīlzirgs ir pabeigts! Esmu priecīga, jo tas izrādījās neticami lielisks.”
“Draugi, ko jūs domājat par šo rokām darināto kleitu?”
“Tas ir tāds zaļais jumts, kādu mēs uzbūvējām atkritumu konteineriem.”
“Zivtiņa no dolāra banknotes.”
“Kā jums patīk man gigantiskais kalmārs? Roku darbs!”
“Kad es piedzimu, vecāki blakus mūsu mājai iestādīja ābeli. Diemžēl koks nomira. Es no tā izveidoju grāmatu plauktu.”
“Es no stikla izgatavoju gulošos Bengālijas kaķēnus.”
“Vai es izveidoju kaut ko šausmīgu vai lielisku? Nevaru saprast.”
“Kā jums mans dēlītis?”
“Mans vīrs krāc un meita gultā griežas kā traka, tāpēc četrus gadus es slikti gulēju. Karantīnas laikā radās ideja manā kabinetā no skapja izveidot gultu. Lūk, kas no tā sanāca.”
