Pēdējā laikā soc.tīklos diezgan bieži var sastapt rakstus par 40-gadniecēm, kuras pašas sevi vai arī citi viņas sauc ne visai glaimojošā vārdā – par tantēm. Kas gan tik aizvainojošs ir šajā vārdā? Un kādēļ gan visai pievilcīga vecuma sievietēm nākas klausīties šādos izteicienos?
Apspriedīsim to no autora pozīcijas.
Un tātad, kas gan varētu būt slikts četrdesmitgadīgā sievietē?Pārsvarā šajā vecumā sieviete var lepoties ar savu prātu, apķērību, dzīves pieredzi, mājturības prasmēm, sasniegumiem karjerā. Tajā pat laikā šī vecuma sievietes vēl aizvien prot sapņot, ir spējīgas pēc kaut kā tiekties, un zina, kā sasniegt nosprausto mērķi. Ir plāni dzīvei, atvaļinājumam, ģimenei, bērniem un iecerētā īstenošanas metodes. Viņas dzīvē noteikti ir vieta arī kaut kam priekš dvēseles, iespējams, rokdarbi, kādai dārzs, puķkopība, vai arī vienkārši melodrāmu skatīšanās.
Tad nu kāpēc viss, ko aprakstīju – tā ir tante? Muļķīgi, rupju, neglīti, nepareizi. Kā var tā teikt par to, kurš sevi, kā cilvēku, ir jau apliecinājis?
Lasi arī: Kāpēc mūsu mammām bija viegli ar bērniem, bet mēs neko nepagūstam un sūdzamies
Varbūt pie vainas ir ārējais veidols? Palūkosimies uz četrdesmitgadīgajām. Kā izpaužas viņu “tantiskums”? Neprasmē ģērbties? Vienaldzīgā attieksmē pret modi? Taču ne reizi vien ir runāts par to, ka jāvalkā ir tas, kas piestāv, kas labi pieguļ augumam, paslēpj trūkumus un akcentē pievilcīgo, bet nevis tas, ko mums demonstrē modeles uz podiuma, kuru dzīve, starp citu, nav nekāda saldā. Pastāvīgs izsalkums centienos kļūt par zvaigzni. Bet vēlāk, pēc gadiem, visu aizmirstas un nevienam nevajadzīgas šīs meitenes gauži raudās spilvenā…
Tā vai citād, tomēr mēs visas nekļūstam jaunākas. Jā, pastāv injekcijas un botokss, bet ne jau visas uz to parakstās. Varbūt tieši tādēļ viņas ir tantes? Un kā tad modē esošais dabiskums? Bez meikapa, “staigāju, kā gribu”? Kaut kā tas viss neiet kopā.
Pēc manām domām, sieviete pārstāj būt par sievieti, ja pazūd mirdzums viņas acīs. Kad viņai zūd dzīves jēga, kad viņa iet pa dzīvi ar nokārtu galvu, nesapņo, netiecas, neko negrib. Viņai nav ne interešu, ne vēlmju, ne mērķu. Labākais, kas ar viņu var notikt, tas ir skandāls par sīkumiem pie kases… Ļoti ceru, ka jūsu dzīvē šāds moments nepienāks nekad.
Bet vai jūs tas aizvaino, ja jūs nosauc par tanti? Kāds vecums, jūsuprāt, vairāk piestāv šādam izteikumam?