“Pesimisma filozofa” Artura Šopenhauera 20 citāti

Pazīstamais XIX gadsimta vācu filozofs Arturs Šopenhauers bija slavens mizantrops, pārliecināts vecpuisis un brīvības mīļotājs. Viņš aizrāvās ar vācu romantismu, mistiku, augstu vērtēja Imanuila Kinta darbus, dēvējot tos par “vissvarīgāko parādību, kādu vien zina filozofija divu gadu tūkstošu garumā”, godāja budisma filozofiskās idejas.

Arturs Šopenhauers devēja pastāvošo pasauli par “vissliktāko no iespējamām pasaulēm”, un tādēļ tika iesaukts par  “pesimisma filozofu” . Taču tas viņam netraucēja dziļi izpētīt cilvēka dabu visās tās izpausmēs, tās motivāciju un vēlmes. Viņa rakstīšanas stilu dēvēja par aforistisku – daudzi viņa citāti ir tā vērti, lai tos iemācītos no galvas:

• Vientulībā katrs redz sevī to, kas viņš ir patiesībā.

• Mēs reti domājam par to, kas mums ir, bet vienmēr satraucamies par to, kā mums nav.

• Katrs saredz otrā tikai to, kas ir viņā pašā.

• Patstāvīgi spriedumi ir tikai nedaudzo privilēģija: pārējie vadās pēc autoritātēm un piemēriem.

• Patiesais cilvēka raksturs izpaužas tieši sīkumos, kad viņš pārstāj sev sekot.

• Līdzība starp ģēniju un neprāti ir tajā, ka viņi dzīvo pilnīgi citā pasaulē,nekā visi pārējie.

• Katram cilvēkam tuvākais – tas ir spogulis, no kura uz viņu raugās paša netikumi; taču cilvēks tajā brīdī rīkojas kā suns, kas rej uz spoguli, domādams, ka redz tajā nevis sevi, bet otru suni.

• Veselība ir dārgāka par visiem pasaules labumiem, jo patiesi vesels ubags ir laimīgāks par slimu karali.

• No jaunības viedokļa dzīve ir bezgalīga nākotne, no vecuma viedokļa – ļoti īsa pagātne.

• Kurš ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem, tas nevar būt labs cilvēks.

• Ir tikai viena iedzimta kļūda – tā ir pārliecība, ka mēs esam dzimuši laimei.

• Cilvēka seja pastāsta vairāk un interesantāk, nekā viņa mute: mute izsaka tikai cilvēka domas, bet seja – viņa dabu.

• Būtu prātīgi biežāk sev teikt: “Izmainīt to es nevaru, atliek gūt no tā labumu”.

• Tu neko nevari padarīt ar stulbumu sev apkārt! Bet velti neuztraucies, purvā iemests akmens taču apļus nerada.

• Bagātība ir kā sāļš ūdens: jo vairāk dzer, jo stiprāk slāpst.

• Cilvēki tūkstoš reižu vairāk rūpējas par iedzīvošanos bagātībā, nekā par sava prāta un sirds izglītošanu, lai gan mūsu laimei tas, kas ir cilvēkā, neapšaubāmi  ir svarīgāks par to, kas pieder cilvēkam.

• Viduvējībai rūp, kā nosist laiku, bet talantam – kā to izmantot.

• Kas nemīl vientulību – tas nemīl brīvību.

• Reizēm mums liekas, ka mēs ilgojamies pēc kādas attālas vietas, lai gan patiesībā mēs ilgojamies pēc tā laika, ko esam tur pavadījuši, būdami jaunāki un možāki, nekā tagad. Tā mūs apmāna laiks, slēpjoties zem telpas maskas.

• Katrs bērns zināmā mērā ir ģēnijs, un katrs ģēnijs zināmā mērā ir bērns.

• Nesaki savam draugam to, kas nav jāzina tavam ienaidniekam.

• Par vienu no būtiskiem cilvēciskā dzimuma attīstības šķēršļiem ir jāuzskata tas, ka cilvēki klausa nevis tam, kurš ir gudrāks par citiem, bet gan tam, kurš skaļāk par visiem runā. 

• Katru cilvēku var uzklausīt, taču ne ar katru ir vērts runāt.