Šķiršanās neizbēgami traumē bērnu, pat, ja abi laulātie cenšas atrast kopīgu valodu, lai mīkstinātu triecienu. Daudz smagāk viss notiek tajos gadījumos, kad kāds no vecākiem sarauj attiecības ne tikai ar partneri, bet arī ar bērniem. Mūsu varone atzīstas, ka nespēj atbrīvoties no vainas apziņas meitu priekšā bijušā vīra rīcības dēļ.
Mēs bijām precējušies desmit gadus, un man likās, ka mums ir tuvas un saprotošas attiecības. Tā tas bija līdz brīdim, kad vīrs vienā brīdī man pateica , ka mūsu laulība padara viņu nelaimīgu, un viņš vēlas šķirties. Šie vārdi mani burtiski paralizēja.
Viņš bija lielisks vīrs un tēvs, dievināja meitas un bija pilnībā iesaistīts viņu dzīvē: mainīja autiņbiksītes, cēlās naktīs vienlīdz ar mani, nekad neizlaida nevienu priekšnesumu skolā, ne vingrošanas sekcijā.
Es ilgi domāju, ka mēs ar bērniem esam laimīgākie cilvēki pasaulē. Bet tad notika šķiršanās, un bijušais vīrs vienkārši pazuda, pārstājot kontaktēties ne tikai ar mani, beta arī ar meitenēm. Ar vecāko viņš nav sarunājies 11 gadus. Meita centās uzturēt sakarus: rakstīja atklātnītes, aicināja uz visām savām dzimšanas dienām, taču viņš ignorēja šos pretimnākšanas soļus. Pat nevaru iedomāties, ko juta mana meitiņa: viņa centās mani pārliecināt, ka tētim pašreiz ir slikti, un viņam ļoti vajadzīgs mūsu atbalsts.
Es mierīgi spētu viņam piedot, jo viņš jau sen ir kļuvis man nenozīmīgs.
Nespēju piedot tikai sev.
Pret jaunāko meitu bijušais vīrs bija labvēlīgāks: satikās ar viņu 4 gadus pēc šķiršanās. Pēc astoņu gadu klusēšanas uzradās pie viņas koledžas durvīm un aicināja uz kafejnīcu. Viņa piekrita un pie kafijas tases nevarēja neuzdot viņam jautājumu, kāpēc viņš nerādās. Uz ko viņš aizkaitināts atbildēja, ka nevēlas bojāt tikšanos ar nepatīkamām sarunām. Rezultātā meitene nesaņēma nekādu izskaidrojumu.
Viņa dēļ mani bērni ilgus gadus jutās vainīgi par to, ka tētis pazuda, un es nekā nespēju viņiem palīdzēt. Es līdz pat šim brīdim nesaprotu, kas viņam lika tā rīkoties. Reizēm man liekas, ja es būtu izpratusi viņa motīvus, man kļūtu vieglāk. Nespēju atbrīvoties no kauna par to, ka apprecējos ar šo cilvēku un izvēlējos saviem bērniem tādu tēvu. Es mierīgi spētu viņam piedot, jo viņš ir zaudējis jebkādu nozīmi manā dzīvē. Nespēju piedot vienīgi pati sev.
“Bērniem ir smagi no mammas ilggadējās mocīšanās”
Geštalta terapeite Natalija Atcibaševa:
Kad vecāki šķiras, ir ārkārtīgi svarīgi salikt visus puntus uz “i” adekvātos termiņos – piemēram, gada laikā. Varone jau sen nedzīvo kopā ar vīru, taču tā arī nav spējusi atdalīties un sākt dzīvot patstāvīgi. Viņa it kā baidās virzīties uz priekšu un visu laiku dzenā uz riņķi mokošās domas un pārdzīvojumus, novedot tās līdz absurdam.
Tas bieži notiek, ja mēs sev neļaujam dusmoties un būt neapmierinātiem, izpaust un izdzīvot savas negatīvās emocijas. Laicīgi pārdzīvotas dusmas palīdz atdalīties no bijušā partnera, pārstāt apvainoties, gaidīt viņa lēmumu vai situācijas atvieglošanos.
Vai precoties var uzminēt, kāds kļūs partneris pēc desmit gadiem? Diez vai. Mēs nevaram atbildēt par citu cilvēku rīcību. Bet mūsu varone it kā uzņemas svešu atbildību, bet pēc tam šausta sevi, ka nav tikusi galā un attaisnojusi cerības. Uzstādot sev nereālas prasības, mēs nolemjam sevi neveiksmei.
Bērniem ir tendence uzņemties vainu par vecāku šķiršanos un justies pamestiem.
Kā tas atsaucas uz bērniem? Viņiem viennozīmīgi nenāk par labu mammas ilggadējais moku stāsts. Protams, tas ir ļoti smagi, kad tēvs pazūd un nevēlas kontaktēties, bet tādā gadījumā ir svarīgi, lai māte uzņemtos atbildību un pieņemtu stingru lēmumu. Ja jūs negribat, lai bērni ilgus gadus dzīvotu ar sajūtu, ka ir nodoti, pirmām kārtām punkts ir jāpieliek pašai. Iespējams, tas būs jāpieņem kā fakts, ka jūs nekad neuzzināsiet sava bijušā vīra motīvus, bet pilnīgi noteikti nav vērts dzīvot, gaidot paskaidrojumus.
Bērniem ir tendence uzņemties vainu par vecāku šķiršanos, justies pamestiem un šaubīties par savu vērtīgumu. Nav vērts klusēt par notikušo vai lamāt viņu tēvu. Iespējams, optimālais variants būtu godīgi atzīties, ka jūs nesaprotat šo viņa soli, jums ir ļoti žēl, bet esat pieņēmusi lēmumu dzīvot tālāk mīlestībā un laimē.
Jākoncentrē bērnu uzmanība uz to, cik viņi ir svarīgi saviem tuviniekiem un draugiem, cik daudz mīlestības un atbalsta viņi saņem.