Ja jums ir mazi bērni un jūs māc šaubas par to, vai viņiem būtu jāguļ ar jums kopā un līdz kādam vecumam to būtu saprātīgi darīt, tad šis raksts domāts tieši jums.
Dienvidāfrikas neonatologs Nils Bergmans apgalvo, ka bērnam būtu jāguļ pie mātes līdz trīs gadu vecumam. Tas novērstu iespējamo psiholoģisko traumu un mazuļa nedrošības rašanos un attīstību.
Tas ir normāli ka mazuļi izjūt bailes vecumā, kad viņu vecākiem šķiet, ka bērni jau ir pietiekami lieli, lai gulētu atsevišķi. Bet, pēc speciālista domām, šīs bailes var izraisīt psiholoģiskas problēmas jau vēlākā vecumā.
Tādēļ vajadzētu sagaidīt noteiktu vecumu, pirms vecāki “šķiras” no sava lolojuma naktsmiera laikā. Protams, šis vecums katram mazulim var būt atšķirīgs. Ir bērni, kuri jau kopš pavisam agras bērnības izrāda apbrīnojamu patstāvību un ir tādi, kuri ir pārāk pieķērušies vecākiem.
Savukārt, ir speciālisti, kuri apgalvo, ka pastāv noteikta sakarība starp zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu un to, kur mazulis guļ. Mirušo bērnu, kuri gulējuši kopā ar vecākiem, procents ir ļoti augsts. Tādēļ šie speciālisti iesaka guldīt bērnu vienā istabā ar vecākiem, bet atsevišķā, bērnam paredzētā gultiņā.
Tomēr Nils Bergmans turas pie viedokļa, ka ir milzums citu zīdaiņa pēkšņās nāves sindroma iemesli. Ja vecāki ievēros visus nepieciešamos priekšnosacījumus bērna drošībai, riska nebūs.
Pētījumā, ko veica dr.Bergmans tiek runāts par to, ka bērni, kuri guļ atsevišķi, stresu izjūt trīs reizes biežāk nekā mazuļi, kuri guļ kopā ar vecākiem.
Atbalstot dr. Bergmana teoriju, varam teikt, ka bērni, kuri nesaprot, kādēļ viņiem ir jāguļ atsevišķi, izjūt vientulību un stresu. Un, protams, ir loģiski, ka mazuļi to pārdzīvo daudz vairāk nekā jau mazliet lielāki bērni. Tāpēc jautājums par to, vai guldīt bērnu savā gultā vai tomēr atsevišķi, pilnībā gulst uz vecāku pleciem.