Ikvienam dārzniekam ir savas metodes, lai palielinātu ražu. Jo īpaši kartupeļu ražu. Ikviens vēlas iestādīt kartupeļus un novākt īpaši bagātīgu kartupeļu ražu.
Pieprasījums rada piedāvājumu, tāpēc ir daudz padomu ražas palielināšanai. Viens no tiem ir nolauzt galotnes, lai barība nenonāk lapās, bet viss paliek bumbuļos un veicina to augšanu. Šī audzēšanas metode tiek piedēvēta slavenam selekcionāram un dārzniekam Ričardam Šrēderam.
Tomēr pats Šrēders sacīja, ka tā ir tikai veiksme, ja ar šādu metodi tiek pie lielākas ražas.
Par ko ir runa
Bumbuļi sevī uzkrāj cieti un cukuru – galu galā tas viss dos enerģiju, lai nākamajā gadā dīgtu. Kartupeļu lapās veidojas ogļhidrāti, kas pēc tam nonāk bumbuļos uzkrāšanai. Ja stublāji ir nolauzti, lapotnes barības plūsma apstāsies, bet apstāsies arī ogļhidrātu aizplūšana. Augi sāks piedzīvot stresu un visus spēkus izmantos, lai atveseļotos. Bumbuļi sāks veidot jaunas galotnes un tam tērēs visus savus “ietaupījumus”.
Šī procedūra ne tikai aizkavēs nobriešanu, bet arī provocēs vīrusu slimību izplatīšanos.
Šajā gadījumā nav jārunā par ražas pieaugumu. Lapu laušanu var uzskatīt tikai par veidu, kā paātrināt kartupeļu nogatavošanos. Bumbuļi vairs nesaņems barību no zaļumiem, un tas būs signāls, ka ir pienācis laiks sagatavoties ziemai. Tomēr nevajadzētu uzticēties tādiem virsrakstiem kā “Nolauziet galotnes un iegūstiet divus spaiņus kartupeļu”.
Ko iesaka Šrēders?
Šrēders rakstīja par metodi kartupeļu ražas palielināšanai. Bet ar “trenēšanas” metodi – ripināšana, drupināšana, mīdīšana, galotņu nolikšana uz sāniem. Var saukt kā grib, bet, pēc Šrēdera domām, galotnes ir jānoliec līdz zemei, nevis jānolauž. Izmantojot šo pieeju, galotnes pārstāj augt. Bet tajā pašā laikā tie negūst traumas un nepalielina risku, ka kartupelis saslims, piemēram, ar vēlo puvi.
Šādā gadījumā bumbuļi palielinās savu masu un izmēru un vienlaikus veidos blīvu mizu, kas pēc tam uzlabos uzglabāšanas kvalitāti. Vairāk cukuru pārvērtīsies cietē, kas nozīmē, ka kartupeļu biezeni no šādiem kartupeļiem būs īpaši garšīgi. Līdzīgu metodi saimniecībās plaši izmanto jau vairāk nekā 20 gadus, tikai to sauc par senikāciju jeb desikāciju.
Ir pagājušas tikai tās dienas, kad galotnes drupināja traktori ar speciālām vārpstām. Pārlej ar ķīmiju un lūdzu – galotnes izžūst, bumbuļi aug, rentabilitāte ceļas. Bet kādā koncentrācijā šī “ķīmija” paliek kartupeļos?
Tāpēc labāk ir audzēt pašiem. Un mēs paši praksē pārbaudām, vai Šrēdera metode darbojas. Tagad ir pienācis laiks sākt eksperimentēt.