Mūsdienās, kad ir uzrakstīts simtiem grāmatu par psiholoģiju, un ar veselības apdrošināšanas polisi iespējams apmeklēt jebkuru speciālistu, sirgt ar neirozi liekas visai dīvaini. Un tomēr pastāv pētījumi, ka ik gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku cieš no psihes traucējumiem.
Mihails Zoščenko rakstīja tā: “Civilizācija, pilsēta, tramvajs, pirts – lūk, kur slēpjas nervu slimību rašanās iemesls. Mūsu senči akmens laikmetā gan iedzēra, gan vēl visu ko darīja, bet nekādus nervus nezināja.”
Un vēl Zoščenko uzskatīja, ka nervu centru bezdarbība novājina organismu, un tas kļūst īpaši uzņēmīgs pret slimībām.
Mihails Labkovskis
Piedāvāsim jūsu uzmanībai dažus psihologa Mihaila Labkovska ieteikumus, kā uzveikt neirozi patstāvīgi. Un, kas ir apbrīnojami, tajos nav neviena vārda par medicīnu. Viena vienīga demagoģija.
Tāpēc rodas jautājums: vai šie padomi patiešām darbojas? Vai tie ir tikai izmeklēti vārdi, ko rakstīt grāmatās un tās pārdot?
Seši noteikumi, kas ne vienam vien cilvēkam ir palīdzējuši uzveikt neirozi:
- Darīt tikai to, ko gribas;
- Nedarīt to, ko negribas;
- Uzreiz pateikt, kas nepatīk;
- Neatbildēt, kad nejautā;
- Atbildēt tikai uz jautājumu;
- Skaidrojot attiecības, runāt tikai par sevi.
Labkovskis visu ir apkopojis tā, ka neiroze – tas ir tad, kad mums traucē darīt to, ko mēs gribam. Vienkārši ļauj sev vairāk brīvības, pasūti visus nelabvēļus stipri tālu, un dzīve uzreiz iezaigosies spilgtās krāsās.
Teorētiski tas skan skaisti, taču dzīvē viss ir daudz sarežģītāk.
Ne katrs var atļauties aiziet no nemīlama darba, pārcelties no laukiem uz pilsētu, nomainīt profesiju vai viegli šķirties no apnikušās sievas. Apstākļi reizēm ir stiprāki par mums.
Un labi, ja nervozitātes iemesls ir sieva. Vienmēr var paņemt pauzi. Adekvāts cilvēks sapratīs.
Bet ir arī citas situācijas. Milzīgi parādi. Veci, slimi vecāki. Vai bērni-invalīdi. Viens to sauc par pārbaudījumu, cits par krustu, kas jānes līdz mūža galam.
Taču vienkārši atbrīvoties no tās, nopērkot moderna psihologa grāmatu, neizdosies.
Jebkurš konflikts ģimenē, darbā, mīlestībā vai draudzībā ir tikai jūsu iekšējā konflikta atspoguļojums. Ir jāskaidro attiecības nevis ar apkārtējiem, bet gan pašam ar sevi. Un, uzvarot neirozes, sākt dzīvot laimīgi.
Lasot Labkovska citātus, prātā nāk garlaikojošies pilsētnieki pie kafijas tases vasaras verandā. Viņi runā par to, ka nervi ir galīgi beigti. Un vajadzētu aizlidot uz kādu kūrortu.
Lūk, viņiem šie padomi lieliski noderēs. Jo globālu problēmu viņu dzīvē nav. Tik tādi nieki, kā nolūzis nags, vai atlīmējušās ūsas.
Izbrīnu rada grāmatas, kurās autori sniedz padomus, kā nopelnīt miljonu, neizejot no mājas. Kā kļūt par biznesa lēdiju, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja jau dzīvē viss būtu tik vienkārši…
Kopumā, psihologs stāsta pareizas lietas. Taču realitāte ir daudz sarežģītāka.
Katrs ir tiesīgs dzīvot tā, kā vēlas. Ja radi vai draugi nepieņem jūsu izvēli, tā jau ir viņu problēma. Jums ir sava dzīve, viņiem – sava.
Mīlestība ir tad, ja jūs mīl tādu, kāds esat, necenšoties “uzlabot”.
Ir jāpiekrīt Labkovskim. Ja jūs jūtat, ka esat noguris, ka esat iedzinis sevi stūrī, ar to kaut kas ir jādara. 99% cilvēku to sauc vārdā – “atpūsties”.
Globāli raugoties, lai nepārvērstos par neirotisku cilvēku, nav vajadzīgs lokāls ātras iedarbības līdzeklis.
Katru dienu sava dzīve ir jāveido tā, lai par to nenāktos nožēlot rīt. Ir jāatrodas starp godīgiem, kārtīgiem, gudriem cilvēkiem. Sajust atbalstu no ārpuses var tikai tad, kad pats dāvā pasaulei vienīgi labu. Ar laimi nedrīkst spēlēt spēli vienos vārtos.