Liela slodze, milzīgs informācijas apjoms, pārāk lielas prasības – agri vai vēlu smadzenes sāk kūpēt. Tām nepieciešama atpūta: kādam būs veselīgi pastaigāties klusumā, citam – izlikt savas domas uz papīra, pavērot garāmgājējus vai vienkārši padomāt ne par ko.
“Es ne par ko vairs nespēju domāt” – šie vārdi sajūsminātu jebkuru budistu, kurš uz to noteikti atbildētu: “Tātad ir pienācis laiks nodoties lieliskajam “nekonedomāšanas” stāvoklim”. Bet, diemžēl, rietumu cilvēka dzīvē šī frāze nevēsta neko labu un parasti izskan šādā kontekstā: “Mana galva ir pārslogota”, “Domas jaucas” vai “Smadzenes tūlīt uzsprāgs”. Kas tam par iemeslu? Tie ir vairāki: Pirmkārt, mēs saņemam informāciju no dažādiem (daudziem) avotiem un pastāvīgi saskaramies ar pretrunām, tenkām, iepriekš gūtās informācijas noraidījumiem un apliecinājumiem. Mēs ik dienu nonākam dažādu ziņu krustugunīs. Īpaši sūra cīņa notiek starp klasiskajiem masu medijiem un internetu – no šejienes arī pretrunas saņemtajā informācijā.
Bez tam, mēs visu laiku kaut kur skrienam un steidzamies – dzīves ritms arvien pieaug. Un katru dienu mums nākas risināt daudz jautājumu un uzdevumu. Mūsdienu dzīves vājprātīgais ritms pārslogo smadzenes. Negatīvu ietekmi rada arī mūsu personīgās domas, kas burtiski rakņājas pa galvu. Kas rezultātā noved pie trauksmes un vainas sajūtas uzkrāšanās vai savas nevērtības izjūtas.
Vēstule – tas ir sava veida spogulis, pie kura vēršoties, mēs mācāmies labāk izprast sevi un risināt problēmas
Tādu “domu pārslodzi” psihologi sauc par “prāta intoksikāciju, kuru izraisa pārlieks informācijas daudzums un negatīvas domas”, pēc analoģijas ar fizisko intoksikāciju, par kuras iemeslu var kļūt pārmērīga medikamentu, mākslīgo pārtikas piedevu un pesticīdu lietošana. Mūsu nemierīgajā laikā, bezgalīgu satricinājumu un pārslodžu periodā rodas dzīves nepieciešamība atbrīvoties no nevajadzīgām domām un visa liekā smadzenēs. Pirmām kārtām tas nepieciešams tāpēc, lai mēs varētu atgūt savu ekšējo līdzsvaru. Te būs trīs vingrinājumi, lai uzsāktu smadzeņu detoksikācijas procedūru.
Izliet negatīvās domas
Vēstule – tas ir sava veida spogulis, pie kura vēršoties, mēs mācāmies labāk izprast sevi un risināt problēmas. Daudzus gadus vēstules rakstīšana tiek lietota personības izaugsmes un attīstības tehnikās. Tas ir lielisks veids, kā samierināties ar pagātni, iekārtot tagadni un sagatavoties nākotnei.
“Vēstule – tas ir pavediens uz dvēseli, pa kuru mēs varam nonākt pie tām vai citām emocijām atkarībā no dzīvē notiekošā”, – skaidro terapeits-grafologs Dominiks Voduaze. Pie tam, zīmulis tiek izmantots kā instruments, kurš ļauj tikai pāris minūšu laikā atbrīvoties no nevajadzīgām domām.
| Vingrinājums № 1 Paņemiet papīra lapu un sāciet rakstīt, nedomājot par uzrakstītā jēgu un necenšoties to izvērtēt. Aizmirstiet par izteiksmīgām frāzēm un nekoncentrējieties uz savu uzdevumu – savu domu sakārtošanas. Netraucējiet vārdu plūsmai izlīt uz papīra. Pēc pāris minūtēm, tiklīdz lapa būs pierakstīta, iztaisiet pauzi un aizveriet acis, koncentrējoties uz savu elpošanas dziļumu un ritmu. Pēc tam atveriet acis un paskatieties uz lapu. Necenšoties analizēt uzrakstīto, vienkārši uzdodiet sev jautājumu: “Ko es centos sev pavēstīt šajā vēstulē?” |
Doties pastaigā
Nesteidzīga staigāšana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no parazitējošām domām. Pie kam, labvēlīgi iedarbojas ne tikai pati iešana – bez šaubām, veselīga, – kā tas, ko mēs redzam. Pastaigājoties pa mežu vai, piemēram, baznīcām, klosteriem, redze koncentrējas uz kokiem ziediem, kolonnām…Monotonas acu kustības ļauj sinhronizēt labās un kreisās smadzeņu puslodes darbību, līdz ar to noņemot nervu spazmus, kas veidojas kā emocionālā šoka, negatīvu domu un uzmācīgu ideju sekas.
Rezultātā sakārtojas nervu sistēmas darbība. Šis atklājums pieder amerikāņu psiholoģei Frensinai Šapiro, kura ir psihoterapeitiskās EMDR terapijas metodes autore. Savu metodi viņa izstrādāja pirms apmēram 20 gadiem, tieši pastaigājoties pa mežu. Pēc būtības, pastaigāties pa mežu ir tas pats, kas iziet EMDR seansu dabiskajos apstākļos.
| Vingrinājums № 2 Izbrīvējiet 20 minūtes un dodieties pastaigā, kaut vai gar apkārtējām mājām. Ejiet mierīgā solī – ne pārāk ātri un ne pārāk lēni. Divas minūtes koncentrējieties uz savu elpošanu – elpojiet dziļi un mierīgi, pilnībā atbrīvojot diafragmu. Lai nekas cits neaizņem jūsu domas, izņemot ieelpu un izelpu. Šis elementārais fiziskais vingrinājums palīdzēs jums atbrīvoties no iekšējās spriedzes. Pēc tam, turpinot kustību un nepagriežot galvu, ieskatieties apkārtējās ainavas detaļās, it kā jūs to redzētu pirmo reizi. Pēc kāda laika jūs sajutīsiet, kā no galvas aiziet liekās domas. |
Atbrīvoties no negatīvām domām
Negatīvās domas, kas bezgalīgi grozās pa galvu, paliek ne tikai apziņā, bet arī visā ķermenī. Sarežģītu dzīves situāciju, neatrisinātu konfliktu, emocionālā šoka izraisītas, šīs domas vienmēr tiek pavadītas ar nepatīkamām fiziskām izjūtām, par kurām mēs labprātāk aizmirstam.
Ja mēs netiksim vaļā no šīm domām un no tās pavadošajām fiziskajām sajūtām, tad ar laiku tās izraisīs nopietnus cilvēka psihiskās un fiziskās veselības traucējumus. Ja jūs vēlaties atbrīvoties no negatīvajām domām un emocijām – vienkārši “izgrūdiet” tās no sevis.
| Vingrinājums № 3 Uzrakstiet savu nomācošo domu sarakstu. Atcerieties, ka jums neizdevās atbrīvoties no niknuma, par neatrisinātiem konfliktiem, neglaimojošām kolēģa piezīmēm, nepatīkamu strīdu ar draugu vai mīļoto cilvēku… Uzskaitiet pa punktiem uz papīra visus pēdējo trīs mēnešu nepatīkamos notikumus – lielākus un mazākus, kas it kā ir iestrēguši jūsu apziņā un ķermenī. Kādi notikumi “piesārņo” jūsu smadzenes? Pabeidzot sarakstu, atgriezieties pie katra no punktiem un pēc iespējas precīzāk aprakstiet, ko jūs izjutāt katrā no šīm nepatīkamajām situācijām. Tagad aizveriet acis un koncentrējieties uz elpošanu. Elpojiet mierīgi un iedomājieties aprakstītās situācijas – vienu aiz otras, cenšoties atjaunot katrā no tām pārdzīvotās emocijas. Nosauciet tās : “Tad es sajutu…” Pēc tam dziļi ieelpojiet un pie izelpas ar spēku izgrūdiet no sevis katru no šīm emocijām, palīdzot sev ar rokām. |