…un kāpēc tomāti “nedzer”, kad mēs tos laistām. Izrādās, ka ar tomātu laistīšanu ne viss ir tik vienkārši: nepareizi laistīti tie var isākt plaisāt, iegūt kaites, kā arī zaudēt uzturvērtību.
Pat bagātīga laistīšana negarantē, ka augi no augsnes šķīduma saņem pietiekamu daudzumu mitruma un barības vielu. Par tomātiem un laistīšanu – par pareizu laistīšanu.
Noteikums Nr. 1. Par laiku. Agronomi neiesaka sākt laistīt agri un veikt laistīšanu vēlu vakarā.
2 stundas pēc saullēkta, 2 stundas pirms saulrieta – optimālais laika intervāls. No rīta temperatūrai jāpaaugstinās līdz +17…+19 C. Kāpēc? Ir divi iemesli. Un kāpēc tomāti plaisā naktī.
Pirmkārt – no rīta pazeminās augu audu temperatūra, saspiežas asinsvadi vadošajos audos – un bagātīga laistīšana palielina osmotisko spiedienu gaisa daļu audos, sakņu spiedienu. Tas noved pie audu plīsuma – pie plaisāšanas, izraisa t.s. augšanas plaisas. Un vēl – šajā laikā iztvaikošana pa lapām ir neliela, kas nozīmē, ka augi aktīvi neuzsūks un neizplatīs ūdeni visos audos.
Otrkārt, saknes vēlā pēcpusdienā, auga apakšējā daļa ir atdzisusi, augšējā daļa, ieskaitot augļus, joprojām ir silta vai pat karsta. Ūdens, īpaši auksts, izraisa stresu, siltumnīcā – augļu miglošanos. Un jau atkal var novest pie plaisāšanas.
Noteikums Nr. 2. Par siltumu. Temperatūras maksimumā, pusdienlaikā, cenšamies palīdzēt tomātam pārdzīvot karstumu, aktīvi laistām. Un – ceram, ka auksta duša pasargās no saules, palīdzēs tikt galā ar sausumu.
Un tas ir lāča pakalpojums mūsu tomātiem. Temperatūras maksimumā virs +28 … +30 C, laistot tomāti piedzīvo t.s. karstuma stresu. Nav nejaušība, ka tomātu lapas sačokurojas – tie samazina iztvaikošanas laukumu. Un pat bez tā iztvaikošana ir minimāla, lapu stomata sāk aizvērties, ietaupot mitrumu. Un tomātu (un ne tikai) likums – nav iztvaikošanas, nav mitruma uzsūkšanās ar sakni.
Un laistītais tomāts nostāvēs pat līdz stublāja vidum – papildus ūdens slodzei tas saņems maz mitruma. Un, ja tas nolems “iedzert”, tad visticamāk, ka karstumā laistīšana ar aukstu ūdeni novedīs pie augļu plaisāšanas, visādām problēmām – pat daļēji līdz virspusei, tas ir viens no iemesliem. Un tomātus vajag laistīt vienmērīgi, tiem vispiemērotākajās stundās. Un siltumā – labāk ir ar ūdeni apkārtējās vides temperatūrā, t.i. gaiss – tomāts tam ir labvēlīgāks.
Noteikums Nr. 3. Par biežumu. Pārāk bieža un pamaza laistīšana provocē pārāk virspusējas sakņu sistēmas attīstību. Rezultātā tas samazina karstumizturību, barības vielu daudzumu un saņemto mitrumu. Un – tas nenāk par labu augsnei: barības vielas tiek ieskalotas apakšējos slāņos, augsne tiek “sālīta”.
Nav vispārīgu biežuma kritēriju, tas viss ir atkarīgs no lauksaimniecības tehnoloģijas, apūdeņošanas metodes (pilināmā, manuālā), auga lieluma, stādīšanas blīvuma utt. Galvenais ir laistīt līdz izteiktam lapu turgora samazinājumam, lai ūdens iekļūtu visā sakņu sistēmas augstumā.
Noteikums Nr. 4. Par uzturu, kalciju, laistīšanu un ātrumu. Tomātiem patīk nedaudz skāba augsne. Un – nepatīk kālija pārpalikums – tas izraisa kalcija pārpalikumu, daļēji – augļu plaisāšanu, bieži vien – virsotņu puvi. Kālija un kalcija attiecība ir aptuveni 1:1, 1:0,8. Ar kālija pārpalikumu izrādās, ka palielinās mitruma iekļūšanas ātrums augu audos, augļos. Tas noved pie plaisāšanas.
Ar pietiekami daudz kalcija, ātrums samazinās. Šis rādītājs netieši raksturo EC, šķīduma elektrisko vadītspēju. Siltumnīcās to mēra, koriģē. Mēs, dārznieki, varam tikai uzraudzīt izlietotā mēslojuma daudzumu, t.sk. ar laistīšanu. Neizmantojiet pārmērīgu pelnu daudzumu, īpaši uz sārmainas augsnes: tie sārmina, maina kālija:kalcija attiecību.
Un – nelaistīt ar pārāk “mīkstu” ūdeni – bet arī ne ar pārāk “cietu”. Un – lai novērstu kalcija, magnija deficītu – t.s. cietības sāļi. Galu galā tā nav tomātu kaprīze – tas ir ideāls līdzsvars, kurā tas saņem uzturu ar mitrumu, aug pareizi.