Zigmunds Freids ir sava veida fenomens, ko neviens tā līdz galam nav spējis izskaidrot. Ir dzimuši un mirdzējuši tik daudzi dzejnieki, mākslinieki un sportisti, bet psiholoģijā viņš joprojām ir viens no pretrunīgāk vērtētajiem varoņiem. Lai arī mūsdienās ir radītas tik daudzas teorijas, ka Zigmunda Freida atstāto mantojumu apšauba, tomēr joprojām viņš tiek uzskatīts par vienu no psiholoģijas pamatlicējiem. Lūk, dažas Zigmunda Freida spārnotās domas!
Par personības spēku
Tu nepārstāj meklēt spēkus ārpusē, bet tos vērts meklēt sevī. Tie vienmēr tur ir bijuši, ir un būs.
Izklausās spēcīgi un Freids zināja par ko runā. Freids piedzima audumu tirgoņa ģimenē, kura bizness bankrotēja. Ģimenei ar astoņiem bērniem bija jāpārceļas uz Austrijas geto, kuru apdzīvoja čigāni un bēgļi. Tiklīdz tēva stāvoklis sāka uzlaboties, ģimene pārcēlās uz citu pilsētas rajonu. Zigmunda ģimenē nepadevās un nekrita izmisumā, māte un vecākais brālis strādāja, lai viņš varētu mācīties privātajā ģimnāzijā. Tāpēc šī dzīves atziņa Zigmundā Freidā iesūcās līdz kaulu smadzenēm – neatkarīgi no tā, kā jūs dzīvojat, vienmēr ir rīcības plāns, kas palīdzēs jums izkļūt no esības purva.
Par depresijas iemesliem
Cilvēki sev var izvirzīt visaugstākās prasības. Mēģiniet, centieties un esiet neatlaidīgi. Bet cilvēki, kas mūs ieskauj, ir viens no veiksmes faktoriem. Zigmunds Freids uzskatīja, ka nav iespējams būt laimīgam sabojātā sabiedrībā un vidē.
Par pašvērtējumu
Vienīgais cilvēks, ar kuriem jums sevi būtu jāsalīdzina – ar sevi pagātnē. Un vienīgais cilvēks, par kuru jums jābūt labākam – par savu šīsdienas es.
Ļoti pretrunīgi vērtēts citāts, kas iesaka pievērt acis uz citu cilvēku sasniegumiem un priecāties par savējiem. Personīgā izaugsme ir lielisks stimuls, taču vienmēr ir jābūt vadlīnijām. Ambīcijas, konkurence, skaudība – reizēm tā ir degviela, kas padara mūs labākus par citiem, apsteidzot tos, kuri “skrien” mums pa priekšu.