Mazulis rotaļājoties iepazīst pasauli. Tas ir ļoti svarīgs etaps, kas nepieciešams runas un sociālo prasmju, tēlainas domāšanas un iztēles attīstībai. Daži bērni labprāt spēlējas paši un stundām var sevi nodarbināt, bet citi pat dažas minūtes nespēj pabūt vienatnē. Vai ir iespējams bērnam ieaudzināt patstāvību?
Bieži vecāki sūdzas par to, ka ir spiesti visu savu brīvo laiku pastāvīgi nodarbināt bērnu, kurš no viņiem neatiet tālāk par metru. Viņi ir gatavi bērnam nopirkt jebkuru rotaļlietu, lai tikai varētu mierīgi padzert tēju vai ieiet dušā. Bērni ir apmierināti tikai tad, kad līdzās ir mamma vai tētis, un vispār nesaprot, ko darīt ar viņiem iedoto brīvību. Šāds stāvoklis tāpat arī liecina par psihiskā brieduma attīstību, un vecāku uzdevums ir ieaudzināt bērnam patstāvību.
Kāpēc jāmāca patstāvība
Vieniem bērniem patstāvīga rotaļa ir iedzimta īpašība, bet citiem – prasme, kas bērnam jāiemāca. Tam būs nepieciešama pacietība un vecāku palīdzība. Patstāvība ir ļoti svarīga īpašība, kas obligāti būs nepieciešama skolā. Bērniem jāiemāca, lai viņi paši varētu izvēlēties to, kas interesanti ir tieši viņiem, lasītu, zīmētu un radītu kaut ko bez pieaugušo līdzdalības. Tas ir ļoti svarīgs dzīves etaps, kas turpmāk palīdzēs uzturēt pašvērtējumu, attīstīt radošās prasmes un gūt gandarījumu no padarīta darba un dzīves kopumā.
Mācām patstāvību
Veltījiet viņam uzmanību
Esiet viņam līdzās. Palasiet, parotaļājieties, veltījiet tik daudz uzmanības, lai viņš no tās būtu “paēdis”. Kad bērns pietiekami izspēlēsies ar vecākiem, viņam būs vieglāk palikt vienam, kaut vai sākumā tikai dažas minūtes.
Sāciet rotaļāties kopā
Sagatavojiet visu rotaļai, sāciet to kopīgi, pēc tam piedāvājiet bērnam pateikt priekšā, kas notiks tālāk. Izrādiet ieinteresētību, uzmanīgi noklausieties, pasēdiet blakus, kamēr bērns spēlējas, bet tad uz brīdi padariet savas lietas, paliekot bērna redzeslokā. Tad pieejiet, visos sīkumos izjautājiet bērnu, kas notika jūsu prombūtnes laikā, papriecājieties, uzslavējiet. Parotaļājieties kopā un, sagaidot piemērotu brīdi, atkal atejiet.
Bērni kopē pieaugušo uzvedību
Apsēdieties ar grāmatu un piedāvājiet arī bērnam pasēdēt netālu no jums, ar savu bilžu vai krāsojamo grāmatu. Lai viņš jūs redz, saprot, ka jums ir interesanti sēdēt un lasīt. Var piedāvāt viņam rotaļu virtuvē. Iedodiet viņam pupiņas, neplīstošas bļodiņas, spilgtas burciņas – lai viņš arī gatavo pusdienas savām rotaļlietām, kamēr jūs vārat ēst. Viņš atradīsies kopā ar jums, bet spēlēsies patstāvīgi. Un noteikti viņu paslavējiet par to, sakiet, ka nu viņš ir kļuvis pavisam liels.
Gādājiet par drošību
Bērns vienmēr ir pārliecināts, ka vecāki viņu pasargās no jebkurām nepatikšanām. Tāpēc bērni bieži baidās spēlēties citā istabā. Tā kā, ja jūs viņam to piedāvājiet, tad tajā citā istabā nedrīkst būt nekas tāds, kas varētu bērnu apdraudēt. Un, ja jūs katras pāris minūtes tur ieejat, lai pārliecinātos, ka viņam viss ir kārtībā, tad bērns drīz vien apradīs ar domu, ka tur nu tiešām viņam nekas nedraud. Un par patstāvīgu šādu rotaļu jau vairs nevar nosaukt. Tāpēc, ja jūs ļoti uztraucieties, labāk lai viņš spēlējas vienā istabā ar jums, tikai bez tiešas jūsu līdzdalības.
Attīstiet radošās prasmes
Palūdziet bērnam, lai viņš izdomā stāstu ar viņa iemīļotajām rotaļlietām un dodiet laiku 5-10 minūtes. Parādiet, kā kustas pulksteņa rādītājs vai uzlieciet smilšu pulksteni. Tad pieejiet un noklausieties to. Var stāstu pierakstīt burtnīcā un pēc tam nolasīt visai ģimenei. Tas attīsta fantāziju, un bērni spēj izdomāt nelielus stāstus, ka to pietiktu veselai grāmatai.
Nepieļaujiet “trauksmes kontroli”
Daudzi vecāki izlavās no istabas, bērnam to neredzot, bet viņš, aptverot, ka ir palicis viens, raud un skrien meklēt vecākus, bet turpmāk pastāvīgi seko, lai jūs nepazustu. Labāk brīdiniet katru reizi, kad izejat no istabas uz brīdi. Un nemānieties. Ja bērns jums uzticēsies, tad neieslēgs “trauksmes kontroli” un nesatrauksies, ka jūs neatgriezīsieties. Pēc kāda laika viņš spēs jau ilgāku laiku pavadīt viens un kļūs neatkarīgāks.
Patstāvība un vientulība ir divas dažādas lietas
Prasme būt patstāvīgam var izpausties tikai pēc pilnvērtīgas kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem. Rotaļas ar bērniem, kopīgas nodarbes ar pieaugušajiem nodarbina bērna iztēli un iemāca, ar ko varētu nodarboties bez viņu klātbūtnes. Viņš izmanto dialogus, lai sarunātos ar rotaļlietām, izrādīt pacietību, gūt gandarījumu no savām fantāzijām un laika pašam ar sevi. Viņš izmantos brīžus, kad jūs esiet aizņemti ar savām lietām, lai izspēlētu dažādas lomas, kad atradās citu bērnu un pieaugušo sabiedrībā.
Nepārtrauciet viņu
Ja bērns ar kaut ko nodarbojas, nepārtrauciet viņu, lai piedāvātu kādu citu, jūsuprāt interesantāku, rotaļu vai nodarbi. Bieži vien brīžos, kad jums liekas, ka bērns sēž un neko nedara, viņš kaut ko izdomā vai nodarbojas ar kādas viņam svarīgas prasmes attīstīšanu, kas varbūt nav saprotama jums. Tāpēc labāk sekojiet, lai viņam viss būtu labi, bet, kad viņš gribēs, pats pie jums griezīsies.
Izmantojiet izglītojošus momentus
Apmācības var norisināties jebkurā vietā. Izjautājiet bērnu, ko viņš ir iemācījies, ko uzzinājis, lai parāda jums. Bērniem patīk būt lieliem un prasmīgiem, patīk izrādīt savas zināšanas. Apbalvojiet un uzslavējiet par vismazākajiem panākumiem, par to, ka viņš patstāvīgi ir kaut ko uzzinājis un iegaumējis.
Laiks, kas tiek pavadīts, skatoties multfilmas vai spēlējot viedierīces, par patstāvīgu darbošanos nevar tikt uzskatīts. Attīstībai nepieciešama pilnvērtīga rotaļa, kurā ir iesaistīts viss ķermenis.