Galvenā Psiholoģija Ko emocijas dara ar cilvēka ķermeni

Ko emocijas dara ar cilvēka ķermeni

ieva

40 % no visām slimībām ir nervu problēmu dēļ. Atliek mums mazliet vaļīgāk palaist grožus, un mūsu smadzenes sāk mūsu organismu slānīt ar hormonu veseri. Nervu kaites nav mistiski sodi par mūsu grēkiem, bet gan ķīmisku reakciju auglis.

SKUMJAS

Ilgas, mīksta sedziņa, gribas pa rokām un šokolādīti. Skumju gadījumā hormonu serotonīna, norepinefrīna un dopamīna saturs nokrītas, bet tieši tie ir galvenie, kas dod mums prieku un vēlmi lēkāt pa peļķēm. Tieksme pēc saldumiem, starp citu, ir pirmais simptoms, kas liecina par serotonīna trūkumu. Ilgstošas skumjas palēnina visus vielmaiņas procesus, un mēs zaudējam apetīti –kāpēc gan aptaukoties, ja tāpat tikai guli vien uz dīvāna un dzīve ir beigusies? Ķermenis pāriet enerģijas taupīšanas režīmā un kaut kā mēģina izpildīt savas funkcijas. Kuņģis nepārstrādā ēdienu, seksu negribas, kustēties slinkums.  Mums gribas sarauties kamoliņā kā mammas vēderā, tāpēc arī mēs sākam sakumpt. No tādas nervu slodzes sāk sāpēt mugura un palielinās osteohondrozes risks, kas pats par sevi saprotams arī neuzlabo stāvokli.

KO DARĪT?

Jāpalielina endorfīna līmenis, pārējā kompānija pavilksies līdzi pati. Divi visspēcīgākie stimulatori ir saules gaisma un sports līdz sviedriem. Ir vērts arī palielināt amoniskābes- triptofāna (neaizvietojama aminoskābe, kuru var uzņemt tikai ar uzturu. Vislabākais triptofāna avots ir čia sēklas) uzņemšanu – tā pati pārvērtīsies serotonīnā. Visīstākā triptofāna bomba būs arī banānu-piena kokteilis vai kārtīgs šķīvis makaronu un siera. Vai esat redzējuši daudz depresīvu itāļu?


NAIDS

Nav svarīgi, ka mēs spējam lidot kosmosā, un ar pilnu apziņu spriežam par abstraktu kino, no mūsu smadzeņu skatupunkta, mēs vēl arvien esam mežonīgie alu cilvēki, kuriem uz visām dzīves situācijām ir tikai divas atbildes  – „sit” vai „bēdz”.  Naids – tas ir tieši „sit”; vajadzība paskandalēt, ieriebt priekšniekam un sadot pa galvu tai mātītei, kas uzdrošinās flirtēt ar tavu vīru.

„Kautiņš? Lieliski!” saka smadzenes un sāk gatavot sevi cīņai līdz pēdējai asins lāsei. Adrenalīna un kortizola līmenis uzkāpj līdz debesīm. Šie hormoni, kas atbild par bailēm un naidu attiecīgi padara asinis biezākas, lai samazinātu iespējamos zaudējumus traumu dēļ, sasprindzina muskuļus, liek sirdij sisties straujām un dūrēm savilkties.

Viss ir lieliski, tikai problēma tā, ka tu visticamāk nemetīsies cīņā ar priekšnieku vai tīģeri. Un vēl viss šis nerealizētais potenciāls pagriezīsies pret tevi. Biezas asinis kopā ar palielinātu sirds ritmu noved pie augsta asinsspiediena un aizdusas. Ja bieži un tā no sirds dusmosies, tad tevi var piemeklēt agrīns infarkts.

KO DARĪT?

Ja dusmas un naids tikai pieaug, ir laba metode kā pateikt smadzenēm: „Katliņ, nevāries!” un apturēt adrenalīna kāpumu.  Signāls „viltus trauksme” ieslēdzas ar elpošanas palīdzību, ieelpo ar vēderu, aizturi gaisu uz 5 sekundēm un lēnām izelpo.  Šādi vajadzēs paelpot aptuveni 10 minūtes. Ja tevi jau kājas nes uz cīņu, neko darīt, būs jācīnās.  Vai arī ir jāpiemāna smadzenes imitējot kautiņu. Var mežonīgi „”piekaut” spilvenus vai līdz galējam variantam sasprindzināt un atslābināt visus muskuļus, kurus atceries.


AIZVAINOJUMS

Tu neticēsi, bet aizvainojums, tas ir tas pats, kas naids.  Mūsu senči neapvainojās, bet uzreiz nolika ienaidnieku pie vietas. Speciāla mehānisma šai emocijai nav, un aizvainojums nav nekas vairāk vai mazāk kā apspiests naids. Adrenalīns ar kortizolu dejo galopā, un izeju neatrodošā agresija bloķē burtiski visas ieejas un izejas. Gremošanas sistēma nestrādā vispār, tāpēc, ka aizvainojums atņem mums apetīti un izklaidē ar aizcietējumiem vai caureju,  dažādībai.  Parādās arī muskuļu spriedze- še tev gan savilktās lūpas, gan kamols kaklā.

Imūnsistēma arī slīkst hormonos, bet mikrobu bars ar prieku metas virsū uzbrukumā, jo visi aizsargi jau sen ir dezertējuši.

KO DARĪT?

Pirmkārt, ir jāatbloķē saspringtie kakla un sejas muskuļi, uz kuriem adrenalīns un kortizols iedarbojas visspēcīgāk. Piemēram, var plati atvērt muti un tā paelpot 5 minūtes.  Tiem, kas mīl uztura bagātinātājus, iesaka zivju eļļu, tas ātri samazina kortizola līmeni, tāpat kā melnā tēja, starp citu. Bet kafijai ir pretējs efekts, tāpēc pasēdēšana ar draudzeni pie kafijas tases un parunāšana par to, kāds viņš ir auns, nestrādā.=


GREIZSIRDĪBA

Vai noskaitīji pirms miega lūgšanu, Dezdemone? Nav svarīgi, vai tava lielā mīlestība patiesi laiž pa kreisi vai tev vienkārši ir spēcīga iztēle –greizsirdība pārvērtīs tevi nožēlojamā paranoiķī un sazvērestības teoriju fanātiķī. Smadzenēm greizsirdība ir bombardēšana ar noradrenalīnu, stresa hormoniem un agresiju. Patiesībā viņš ir labs, tikai pateicoties noradrenalīnam jūsos parādās jūtas „Es esmu pasaules valdnieks!” un burbuļojoša pasaules iekarotāja enerģija. Taču pārāks liels noraderenalīna daudzums padara jūs par saniknotiem dzīvniekiem. Kāda tur loģika, kāds tur –„Es ar čaļiem aizbraucu uz futbolu!” No noradrenalīna gar acīm metas melns, mūs pārpilda visatļautības sajūta un atriebības alkas, bet adrenalīna, kas liktu tev baidīties par sekām, nav! Šeit uz skatuves parādās arī vazopresīns, kurš vispār atbild par nātrija izdalīšanos caur nierēm, pašapmierinātības sajūtu, un lai cik dīvaini nebūtu, arī par tieksmi saglabāt uzticību savam partnerim. Taču pārāk lielās devās tas no mums pataisa lupatu lelles Mašas, kājas paliek kā no vates, skatiens bezjēdzīgs, un spēja adekvāti novērtēt apstākļus pavisam atkrīt. Hroniska greizsirdība aplaimos tevi ar depresiju un lieko saru, izsitīs no ierindas menstruālo ciklu un var pat novest pie neauglības.

KO DARĪT?

Psihologi iesaka atcerēties visus brīžus, kad tev bija labi, jautri un baudpilni, taču bez šī nodevīgā krāpnieka. Ja trenēsies pietiekami ilgi, vazopresīna līmenis pieaugs. Bet samazināt noradrenalīnu palīdzēs garas pastaigas – šāda mērena kardio slodze, kas neietekmē elpošanu (kura jau tā ir sekla un pārāk bieža), nomierinās un samazinās tavu vēlmi mīļoto sasist kotletēs.=


BAILES

Un atkal uz skatuves iznāk adrenalīns ar savu jaunu „priekšnesumu” ar nosaukumu „Bēdz!” Šoreiz viņa uzdevums ir iztaisīt no tevis  vieglatlētu, kas spēj aizbēgt no satracināta mamuta. Viss interesantākais notiek simpātiskajā nervu sistēmā.  Vadības centrs saspiež asinsvadus, lai paceltos spiediens un tu „sapurinātos”, sirds ganā asinis ar pirmās formulas ātrumu (muskuļiem nepieciešams daudz skābekļa), āda zaudē jūtīgumu, lai durstīšana kājās nenovirzītu no iecerētās bēgšanas – tāpēc baiļu gadījumā viss paliek nejūtīgs vai sastingst.

Zīlītes paplašinās, lai dotu tev iespēju  labāk saskatīt pretinieku visās niansēs. Ir arī blakus efekts, tā pati simpātiskā nervu sistēma atbild par ēdiena sagremošanu. Kad tu sastingsti šausmās, arī kuņģis dara to pašu, bet zarnas, otrādi, atslābinās – mūs tāpat drīz apēdīs, kāpēc vēl sasprindzināties un kaut ko sagremot?  Kurš no mums pirms eksāmeniem nav skrējis uz labierīcībām 10 reizes pēc kārtas? Patstāvīgas bailes ir tiešais ceļš uz kuņģa čūlu, gastrītu un anoreksiju.

KO DARĪT?

Atkal, elpot un sekot līdzi tam, lai ieelpa būtu 2 reizes īsāka par izelpu, un elpošanā paceltos nevis krūšu daļa, bet vēders. Un, ja pietiek gribasspēka, apēdiet griķu putru un piekodiet klāt riekstus. Šajos produktos ir daudz magnija, kas bremzē uzbudināšanās procesu un nomierina nervus.

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More