Luīza Hei atgādina mums, ka mēs nesam pilnu atbildību par jebkuriem notikumiem savā dzīvē, gan pašiem labākajiem, gan sliktākajiem. Katra mūsu doma rada mūsu nākotni. Turklāt visuma spēki nekad nenosoda un nekritizē mūs. Tie pieņem mūs, tādus kādi esam, bet pēc tam atspoguļo mūsu pārliecības automātiski.
Lai mūsu domas nenodarītu mums pāri, vienmēr ir jāatceras sekojošais:
Mīlestība pret citu cilvēku ir lieliski, bet pārejoši, bet romāns pašam ar sevi ir mūžīgs. Tas ir uz visiem laikiem. Mīliet ģimeni sevī pašā: bērnu, vecāku un gadus, kas tos šķir.
Mūsu ķermenis visu laiku runā ar mums. Ja mēs tikai atrastu laiku viņā paklausīties. Katra mūsu ķermeņa šūna reaģē uz katru mūsu domu un katru vārdu.
Mūsu dzīves ceļā ir tikai 2 svarīgi pieturpunkti, dzimšana un nāve. Ceļu, pa kuru ejam, izvēlamies mēs paši.
Tiklīdz cilvēks saslimst, viņam vajag pameklēt savā sirdī, kuram ir jāpiedod.
Spēka punkts atrodas šeit un tagad, mūsu prātos.
Visu, ko jūs atdodat, jūs saņemat pretī.
Atlaidiet pagātni ar mīlestību, esiet pateicīgi par to, ka tā atvedusi jūs līdz šai apziņai.
Ja jums prātā radusies negatīva rakstura doma, tad vienkārši pasakiet tai „paldies par dalību.”
Cilvēki, kas nemīl sevi, kā likums, nemāk piedot.
Mīliet sevi tieši tagad un tūlīt, negaidiet, kad būsiet perfekts.
Ja mēs kaut ko paņemam bez atļaujas, mēs zaudējam, ja dodam – saņemam, un citādi nemaz nevar būt.
10 daļu no jūsu ienākumiem atdodiet prom, un sagatavojieties jaunai naudas plūsmai.
Savas pārliecības mēs veidojam bērnībā, pēc tam kustamies pa dzīvi radot situācijas, kas atbilst mūsu pārliecībai.
Dzīvē ir pietiekamā daudzumā, tas tikai to vien gaida, kad jūs nolemsiet iepazīties ar tā neizsmeļamām bagātībām. Naudas ir daudz vairāk, kā jūs varat iztērēt. Cilvēku vairāk, kā esat satikušu visas dzīves laikā. Prieka vairāk kā varat iedomāties. Ja jūs tam noticēsiet, jums būs viss, ko vēlēsieties.
Ļaudis, kas rada mums ciešanas, bija tikpat iebiedēti, kā jūs tagad.
Sāncensība un salīdzināšana – lūk divi galvenie šķēršļi tam, lai jūs kļūtu par radošu personību.
Pagātne ir aizgājusi pavisam. Tas ir fakts un tur neko nevar padarīt. Taču mēs varam izmainīt savas domas par pagātni. Ir muļķīgi sodīt pašiem sevi tagadnē par to, ka kāds mums nodarījis pāri pagātnē.
Katrā no jums līdz šim atrodas trīsgadīgs bērns, kuram ir bail, un kuram vajag tikai nedaudz mīlestības.
Mīlestība ir vienīgā atbilde uz jebkuru mūsu problēmu, un ceļš pie šāda stāvokļa ved caur piedošanu. Piedošana iznīcina aizvainojumu.
Visas tā saucamās problēmas nav nekas cits kā iespēja mums atkal augt, mainīties un attīstīties.
Nav mīlestības ārpus cilvēka, tā dzīvo tikai cilvēkā iekšā. Jo stiprāk jūs mīlat, jo lielāka mīlestība ir jums apkārt.
Patstāvīgi atcerēties savu pagātni nozīmē apzināti darīt sev pāri.
Pret pārmaiņām izturieties kā pret dzīvokļa uzkopšanu. Vispirms viens, pēc tam kaut kas cits, un lūk, viss jau spīd un laistās.
Viss, kas jums jāzina, atnāks pie jums pareizajā vietā, vajadzīgā laikā.
