Onkologs – ārsts, kurš pēta iemeslus, kādēļ rodas un kā attīstās audzēju formējumi kā labdabīgie, tā ļaundabīgie. Bet kam un kad vajadzētu apmeklēt šo speciālistu? Un kā nepalaist garām svarīgu brīdi, kad attīstās pataloģija?
Kad nevar izvairīties no onkologa apmeklējuma?
Tā kā onkologs ne tikai pēta audzēju rašanās iemeslus un attīstīšanos, bet arī pēta labdabīgu veidojumu pārtapšanu ļaundabīgos, kā arī veic diagnostiku un ārstēšanu, tad pie onkologa jāpasteidzas, ja ievērojat šādus simptomus:
- ir parādījušās iekšējās asiņošanas pazīmes;
- ir straujas svara maiņas, lai gan dzīvesveids nemainās;
- izmaiņas dzimumzīmju, kārpu, polipu veidojumos, jauni veidojumi;
- iztaustīšanas rezultātā atklāj veidojumus, īpaši piena dziedzeros;
- palielinās limfmezgli vai kļūst blīvāki;
- ilgstošas un neizskaidrojamas drudža lēkmes, sāpes un temperatūras svārstības;
- parādās neizskaidrojamas galvassāpes, dzirdes, redzes vai koordinācijas traucējumi;
- no piena dziedzeriem ir izdalījumi, kā arī nepamatoti vēdera izejas traucējumi;
- strauja pašsajūtas pasliktināšanās, vemšana un apetītes zudums;
- ilgstošs diskomforts kādā ķermeņa daļā vai orgānā.
Šajos gadījumos nevajadzētu vilcināties ar vizīti pie onkologa. Jo agrāk atklās onkoloģiju, jo ātrāk un vieglāk to spēs ārstēt un atgriezties pie pilnvērtīgas dzīves.
Ko iesākt ar trauksmi?
Lielākā daļa cilvēku baidās saslimt ar vēzi. Tomēr katram bailes izpaužas citādāk. Daži visu laiku ieklausās sevī, šaubās, tādā veidā mokot sevi un apkārtējos. Speciālisti, kad pie viņiem ir atnākušas šādas personas, no paša sākuma cenšas saprast viņu trauksmes līmeni.
Ir arī tādi, kas tieši otrādi vairās no ārstiem un uzskata, ka spēks ir neziņā. Attiecībā uz šiem cilvēkiem notiek darbs, lai atmodinātu realitātes apziņu un atbildību pret sevi un tuviniekiem, uz kuru pleciem parasti gulstas visas rūpes. Bet patiesība, kā parasti, ir vidusceļā, tāpēc speciālisti iesaka visiem mierīgi uztvert to, ka kādreiz, iespējams, nāksies saskarties ar tik nepatīkamu diagnozi.
Regulāru pārbaužu ieguvums
Lielākā daļa onkologu iesaka cilvēkiem dzīvot ierasto dzīvi, bet neaizmirst par sistemātiskām pārbaudēm. Vīriešiem līdz 35 gadiem viņi rekomendē divreiz gadā apmeklēt urologu, pēc 40 gadiem – ikgadēja urologa apmeklējums un jāveic PSA (prostatas specifiskais antigēns) testu. Vīriešiem pēc 45 gadiem ir jāveic šis tests reizi pusgadā.
Sievietēm līdz 40 gadiem iesaka apmeklēt ginekologu katru gadu un katrus divus gadus veikt mamogrāfiju. Pēc 40 gadiem sievietēm ir labāk apmeklēt ginekologu reizi sešos mēnešos, mamogrāfiju veikt reizi gadā. Sievietēm un vīriešiem pēc 45 gadiem vajadzētu katru gadu veikt kolonoskopiju.
Turklāt ārsti iesaka veikt regulārus izmeklējumus, kā pilno asins analīzi, urīnu, EKG un fluorogrāfiju. Regulāri veicot testus, var sekot līdzi jebkuru patoloģiju dinamikai.