Kāda sieviete ar sociālās vietnes Facebook palīdzību dalās ļoti traumējošā bērnības pieredzē:
“Par skolu.
#neklusē
Laikā, kad biju skolniece, par mobingu neviens nerunāja. Pareizāk sakot – mobinga nebija. Bija skaudra izdzīvošanas skola, kurā cīņa starp dažādiem slāņiem bija normāla – bagātie pret nabagiem, krievi pret gansiem, smukie pret nesmukajiem, tievie pret resnajiem.
Un tad vēl bija 9.trolejbuss, ar kuru es vizinājos visu dienu, lai mājās nebūtu jāskaidro kāpēc nebiju skolā.
Kāpēc es nebiju skolā? Tāpēc, ka zināju, ka tur sagaida bezizejas situācija, apburtais loks, pazemojums, kauns, skumjas un vientulība. Un tad iestājas apātija un konkrēts riebums pret visu. Tāds mutulis. Un tā katru dienu.
Vienu reizi – pēc tam, kad meitenes bija izņirgājušās par mani četri pret viens – ziemā, sniegā – par to, ka drēbes, kuras nēsāju, bija par lielu – tās mamma dabūja no Mārtiņa baznīcas humānās palīdzības pakām – es nevarēju nepaskaidrot mammai kur ir mans mētelis. Mamma aizgāja uz skolu runāt par šo situāciju – tas beidzās ar skolas vadības teikumu: Meitenes ir no izglītotas ģimenes, viņas nekad tā nedarītu. Nu protams. Un tas, ka skolas vadība/skolotāji piedalās mobingā arī bija normāli. Jo upuris pats ir vainīgs. Divdesmit gadus vēlāk ar vienu no viņām, projekta ietvaros, biju spiesta iepazīties vēlreiz. Viņa mani neatcerējās. Nu protams.
Paldies Ziemeļvalstu ģimnāzijai, kurā nokļuvu vidusskolā. Mēs visi bijām kaut kā pieauguši, protams, nebija viegli, bet tas nebija tik tumši kā pamatskola. Cīņa ir vienmēr, konkurence, intrigas, bet tur es biju uz kājām. Stabila un adekvāta.
Ko es no tā iemācījos? Piecelties par vienu reizi vairāk, nekā nokrist. Atzīt vainu, kad esmu bijusi varmāka. Atpazīt mobinga draudus un bēgt. Gēnu līmenī just riebumu pret tiem, kam smukums un nauda ir galvenais.
Ko es varu darīt savu bērnu labā? Mobings ir izaudzis daudz gudrākā, smalkākā līmenī. Tas ir kļuvis arī atklātāks.
Pirmkārt – runāt. Runāt ar savu bērnu. Nevis vainot viņu tajā, kas notek, bet izprast. Vai esi upuris, varmāka vai tikai vērotājs – tu vienalga esi iesaistīts. Piefiksēt. Iesaistīt. Meklēt palīdzību.
Paldies projekta iniciatoriem/autoriem. Te labs materiāls par mobilgu gan vecākiem, gan skolēniem.
https://nekluse.lv/#par-projektu-lv
Ja esi skolnieks, palīdzību var meklēt te:
www.pusaudzim.lv
whatsapp čatā: 29164747
Un jā, paldies, uz salidojumiem neaiciniet.”