Laulības dzīves noslēpums nav bērnos. Jūs maldāties, ja uzskatāt, ka vīram un sievai ir jādzīvo bērnu dēļ. Muļķības! Bērni nav laulības mērķis! Bērni ir dabiskais laulības auglis, ja Dievs ir devis svētību. Bet kādam nav devis…Piemēram, sieviete ir pārcietusi operāciju un tagad dzemdēt vairs nevar. Kas tad iznāk: viņai laulība tagad būs nepilnvērtīga? Nē. Pilnvērtīgas vīra un sievas attiecības, abpusēja mīlestība uz visiem laikiem – lūk, tas ir laulības mērķis.
Bērni – tas ir laulības blakusauglis. Kad cilvēki vēlas šķirties un pēkšņi nolemj : “Dzīvosim tomēr bērnu dēļ!”. Nu neizdosies dzīvot bērnu dēļ, ja vīrs vairs nemīl sievu. Jo bērni dzimst ne jau tāpēc, lai vīrs neaizietu no sievas. Ja tu vairs sievieti nemīli, tad nekādi bērni tevi vairs pie viņas nenoturēs. Un nekādi bērni nenoturēs sievu, ja viņa ir sākusi staigāt apkārt un iemīlējusi citu. Bērni dzimst ne jau tāpēc, lai stiprinātu savienību starp mammu un tēti.
Kāda radniecības pakāpe ir starp mani un manu dēlu? Pirmā. Starp manu meitu un manu māti? Otrā. Kāda ir radniecības pakāpe starp mani un manu sievu? Nulles pakāpe. Vīrs un sieva nav radinieki. Tas ir viens cilvēks. Nav nekā tuvāka pasaulē par vīru un sievu. Bērni, kas dzimuši no vīra, ir tālāki no sievietes, nekā vīrs no viņas. Tās patiesībā ir elementāras lietas, kuras neviens nezin un negrib zināt.
Jo mātes savus bērnus parasti mīl vairāk, nekā savus vīrus, no kuriem šos bērnus dzemdējušas. Un bērni savas mammas mīl vairāk, nekā partnerus, ar kuriem apprecas. Tas ir rupjākais visu Dieva likumu pārkāpums. Vīrs un sieva ir viens cilvēks. Un partneri vajag mīlēt vairāk, nekā māti un bērnus.
Neatkarīgi no tā, ir tev bērni vai nav, sieva tev ir jāmīl vairāk par visu pasaulē. Neviena tuvāka vīram nav par sievu. Un sievai nav neviena tuvāka par vīru. Neviena! Ne bērni, ne tava mamma.
Elementārākā lieta, kas ir visrupjākajā veidā mūsu dzīves samīdīta. Bet tā ir pamatlieta. Un pēc tam mēs meklējam vainīgos, ka slikti dzīvojam.
Sievām ir jāmīl savi vīri vairāk par visu. Nekāda mamma nav tuvāka par vīru. Pirmais kumoss – vīram, pirmā lūgšana – par viņu. Un viss pārējais. Un arī vīriem tāpat ir jāattiecas pret savām sievām. Tad ir cerība, ka dzīve varētu būt normāla. Citādi dzīve ir šķība, grieza, pretrunā ar Dieva likumu. Iet pret Dieva likumu ir tas pats, kas spļaut pret vēju. Pašiem maksās dārgāk.
Mans labs draugs dzīvo ar ģimeni un sievasmāti. Viņa izvāra zupu un pirmo šķīvi sniedz bērnam. Vispirms – vīrietim, pēc tam visiem pārējiem, bērnam pašam pēdējam.
Mēs nevarēsim dzīvot normāli, pareizi, dievbijīgi, laimīgi un svēti, ja nezināsim tādas elementāras lietas.
Kāds gan ir laulības mērķis? Vīrs un sieva savā brīvprātīgajā mīlestības savienībā kļūst pat tādu kā noslēpumu, kas norāda uz Kristu un baznīcu. Tā ir maksimāli tuva divu cilvēku saskarsme, kas pārvērš divus cilvēkus vienā. Tas ir viens cilvēks!
(Virspriesteris, TV raidījumu vadītājs, blogeris, rakstnieks un sludinātājs Andrejs Tkačovs)