Galvenā Bērni Kā pareizi uzslavēt bērnu: psihologa ieteikumi

Kā pareizi uzslavēt bērnu: psihologa ieteikumi

ieva

Kā gan pareizi uzslavēt bērnu, lai viņu atbalstītu, lai bērns sajustos svarīgs, nepadarot viņu atkarīgu no uzslavām. Visiem patīk vārds – ”Malacis!” Kā panākt to, lai mūsu uzslava nekļūtu par ”nesošo sienu” pašnovērtējumam. 

Svarīgi atcerēties, ka gan uzslavas, gan sodi ar laiku samazina motivāciju. Pašnovērtējums nevarēs paaugstināties no ārpuses. Visas uzlīmes, atzīmes, dāvanas, uzslavas – dod īslaicīgu efektu. Un attīsta atkarību. Bet bērnam vai pieaugušajam tā arī neveidojas stabila pārliecība un ticība saviem spēkiem, talantiem, kompetencē. Un katru reizi nākas atkal mācīties no jauna piešķirt sev rezultātu. Ideāli, protams, ja darbība un iegūtais rezultāts (zīmējums, prasmes, darbības, atzīme skolā) pašas par sevi kļūst par prieku un balvu. Mazi bērni, pirmskolas bērni, tomēr ir orientēti uz atlīdzības saņemšanu. Uzlīmes, piemēram, pastiprina viņu centību. Bet mums noteikti ir jāvērš uzmanība arī uz ”iekšējo rezultātu”. 

Как правильно хвалить детей: советы психолога

Pamatprincips – ne tikai vienkārši sakām ”malacis”, ”gudrinieks ”, bet koncentrējamies uz to, ko tieši slavējam. Tieši tas dod paveiktā nozīmīgumu, izdarītā sajušanu. Ja mēs atzīmējam vērtību, bet pēc tam sakām – tas padara iepriekš teikto nevērtīgu. 

Uzslava: malacis! Es ar tevi lepojos! Labs puika/meitene. Atbalsts: mēs koncentrējamies tieši uz to, ko tieši atbalstam, mums ir jānosauc, kas tieši mums liekas pats svarīgākais. Bērns: es skaisti uzzīmēju? Uzslava: kāds skaists zīmējums! Atbalsts: kādas košas krāsas! Zīmējumā ir saule, varavīksne, logs mājai, bet tas laikam suns uz ielas! tev patīk zīmēt? – tas ir ļoti pamanāms un jūtams. Kad bērns sajūt atbalstu, viņš pats sāk stāstīt par to, ko vēl ir uzzīmējis, kas ir sanācis, bet kas bija sarežģīti un ko vēl darīs. 

Bērns: es šodien matemātikā nopelnīju 10 balles. Uzslava: tu mums esi ģēnijs! Atbalsts: tu tik ļoti daudz mācījies (tev interesē matemātika, tu atrisināji visus piemērus, kas bija pats grūtākais?) Uzslava: labs zēns, pats velc zeķubikses!  Atbalsts: tu viens pats bez palīdzības saprati kā jāvelk un uzvilki! Es pat nepamanīju, cik ātri tu to izdarīji. Uzslava: tu esi dzimis rakstnieks! Sacerējumus raksti vislabāk! Atbalsts: kad lasīju tavu sacerējumu, es, it kā redzēju un dzirdēju visu, par ko tu rakstīji. Gan strauta čalošanu, gan lapu čabēšanu vējā, redzēju cilvēkus – tik ļoti labi bija piemeklēti vārdi. Tā raksta rakstnieki. 

Piemēri tam, kā saziņā ar bērnu  aizvietot vārdiņu – bet: Tu tik labi tiki galā ar uzdevumu! Malacis, bet izdarīji to nekārtīgi. (Atbalsta variants: visi cipari/burti lapā ir kā slaidi koki mežā. Šie kā vēja nolocīti. Un šeit kas? Peļķe pēc lietus?) Tu salasīji savas rotaļlietas, bet varēji arī ātrāk. (Atbalsta variants: O! Mantiņas tika salasītas ar supermena sportista ātrumu! Vēl dažas minūtes un būtu jauns pasaules rekords.) Ir ievērots, ka, ja pateicies cilvēkam un nesaki vienkārši ”paldies”, bet uzsver par ko tieši pateicies, tad pati pateicība kļūst patiesāka un sirsnīgāka. 

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More