Pēc psihologu domām vairums problēmu un kompleksu nāk no mūsu bērnības. Šaubīšanās par savu personību, neprasme būvēt attiecības un pastāvīgas bailes – tās ir bērna zemā pašvērtējuma sekas. Nedrošību par sevi bieži rada vecāku darbības un vārdi, tāpēc ir svarīgi zināt, kā izaudzināt veiksmīgu un laimīgu cilvēku. Jau sen ir zināms, ka augstāko panākumu virsotni sasniedz cilvēki, kas bērnībā ir ticējuši saviem spēkiem, saņēmuši pieaugušo atbalstu. Viņi pārliecinošāk iet pa dzīvi, neieciklējoties uz grūtībām. Augstais pašvērtējumsdaudzējādā ziņā ir vecāku nopelns, kas ir pielikuši maksimālas pūles personības veseluma veidošanā.
Kas var ietekmēt bērna pašvērtējumu
Bērni taču no dabas dzimst ar augstu pašvērtējumu. Augdami ģimenes lokā, viņi pārņem ieradumus, attieksmi pret lietām no pieaugušajiem, ieklausās viņu vārdos. Tieši vecāki ieliek panākumu pamatus, palīdz veidot pozitīvu domāšanu un pareizu attieksmi pret dzīvi.
Pat zīdaiņa vecumā vecāki ietekmē pašvērtējuma veidošanos. Līdz 2 gadu vecumam viņi ieliek bērnam pozitīvu skatījumu uz apkārtējo pasauli, atbalsta centienus kļūt patstāvīgam. Bērnudārzā notiek dziļāks socializācijas process, kurš aktīvi turpinās skolā.
Pieaugušie ietekmē bērna raksturu un personību ar savu audzināšanu. Daudz ir atkarīgs no brīvības pakāpes un stingrības, uzticēšanās starp dažādām paaudzēm, no kontroles līmeņa pār bērna rīcību un darbībām. Pusaudžu vecumā pašvērtējumu ietekmē attiecības ar vienaudžiem un skolotājiem.
Pašvērtējums pēc psihologu domām veidojas no daudziem faktoriem. Tos zinot, pieaugušie var uzmanīgāk attiekties pret bērnu, nemanāmi ievirzīt un atbalstīt.
Audzināšanas stils
Ja vecāki ir ļoti stingri, pilnībā kontrolē katru bērna soli, viņš pārstāj izrādīt iniciatīvu. Lai neliktu pieaugušajiem vilties, viņš labāk nedara neko, baidoties no kļūdām un tuvinieku nosodījuma.
Vecāku pašvērtējums
Daži vecāki pastāvīgi atkārto, ka nav iespējams sasniegt mērķi, viss ir sarežģīti, viss ir slikti. Viņi bērnā ieliek negatīvu pasaules uztveri, nedrošību par saviem spēkiem un talantiem. Vecāki ar zemu pašvērtējumu negribot to nodod bērniem, neļaujot attīstīties un augt morāli.
Prasme pieņemt bērnu
Galvenais noteikums, ko neievēro pieaugušie, ir mīlēt bērnus, neskatoties uz viņu rīcību, vājībām un trūkumiem. Vairums vecāku cenšas pārtaisīt bērnu, uzspiež savus nerealizētos sapņus un gaidas. Viņi bērnā ieliek šaubas, ka viņu var mīlēt bez nosacījumiem un vienkārši tāpat. Nobriedušā vecumā viņš nespēs nodibināt pilnvērtīgu ģimeni, izjūt psiholoģiskus kompleksus.
Attieksme pret bērniem
Bērns vienmēr atceras un analizē vecāku vārdus. Kritika krājas zemapziņā, bojājot pārliecību un pašvērtējumu daudzu gadu garumā. Viņam akūti ir nepieciešamas biežas uzslavas, mīlestības izpausmes no vecāku puses.
Kā uzturēt bērna pašvērtējumu: padomi vecākiem
Galvenais noteikums – vairāk atbalstīt, slavēt, mazāk kritizēt un sodīt bez iemesla. Bērni apvainojas, ja viņiem neuzticas, tādēļ biežāk lūdziet viņiem palīdzību mājas darbos. Tas sniegs pārliecību par viņa spēkiem un cels pašvērtējumu.
Pārstājiet dusmoties, ja bērnam neveicas ar mājasdarbiem, uzkopšanu vai algebras piemēru. Daudzas no pieaugušo redzes viedokļa vienkāršas lietas ir ārkārtīgi sarežģītas mazam bērnam. Iemācieties atbalstīt, lai neveidotos ieradums visu pamest pie mazākās neveiksmes.
Mācieties aizrādīt uzmanīgi, bez apvainojumiem un kritikas. Runājiet par sevi un savām emocijām, neskarot bērna spējas: “Es noskumu, jo tu neuzkopi savu istabu”, “Es pārdzīvoju, ka tu nevari iemācīties reizrēķinu”.
Lai izaudzinātu bērnu ar augstu pašvērtējumu, nekritizējiet viņu cilvēkos, nesalīdziniet ar vienaudžiem. Mācieties viņu slavēt par katriem panākumiem, izslēdziet no savas leksikas apvainojumus un aizvainojošas frāzes. Vecāku atbalsts kļūst par pamatu nākotnes panākumiem un pārliecībai par sevi.