Viena bērna vecāki nereti tiek pakļauti sabiedrības spiedienam. Visi tie bezgalīgie “kad nāksiet pēc otra?” un “ar diviem būtu vieglāk” liek pat vispārliecinātākajiem par sevi vecākiem aizdomāties par to, vai tiešām nebūtu laiks doties pēc otra. Pievienojiet tam vēl stereotipus par to, ka vienīgais bērns izaugs par nesocializētu egoistu, un lūk, jums gatava vecāku neirotizēšanas programma (un nevis demogrāfijas uzlabošana, kā varētu likties pirmajā mirklī).
Ja jūs esat pieķēruši sevi pie domas, ka vienīgais bērns sāk likties kaut kāds “nenokomplektēts”, tad šis raksts varētu jums palīdzēt. Tajā, ka būt vienīgajam bērnam ģimenē un būt par viena bērna vecākiem, ir daudz neapstrīdamu priekšrocību (pēc žurnālistes Lorenas Sendleras versijas, kura par to ir sarakstījusi veselu grāmatu).
Veselīgs pašvērtējums
Nedalītā uzmanība, ko vienpersoniski saņem bērns, ir runga ar diviem galiem. No vienas puses, tā var novest pie hiperaprūpes, spiediena un kontroles pār bērnu, bet no otras, izmantojot pareizu pieeju, vecāku uzmanība var kļūt par lielisku veselīga pašvērtējuma pamatu.
Daudziem vienīgajiem bērniem piemīt augstāka motivācija, un viņi sasniedz vairāk, pateicoties tam, ka vecāku resursu koncentrēšana tikai uz viņiem dod viņiem šo iespēju (jūs taču atceraties, ka bērnus nevar izlutināt ar uzmanību un mīlestību?).
Attiecības ar sevi
Vienīgie bērni biežāk atrodas ciešā kontaktā paši ar sevi.Mēs reti par to aizdomājamies – mēs esam pieraduši, ka attiecības parasti mēdz būt ar citiem cilvēkiem, tomēr vienīgie bērni ģimenē pirmām kārtām nodibina attiecības ar sevi – un tas ir brīnišķīgi. Viņi mācās paļauties uz sevi, ticēt saviem spēkiem, izzina savas iespējas un labāk nekā citi bērni prot sevi izklaidēt.
Stipras saites
Vienīgie bērni zina vērtību attiecībām ar citiem cilvēkiem un ļoti tās sargā. “Atšķirībā no brāļiem un māsām, kas katru dienu sēžas pie viena pusdienu galda, neatkarīgi no tā, kā viņi ir uzvedušies, mēs zinām, ka mums ir jāsarga un jāaizstāv attiecības ar apkārtējiem, kuras mums ir”, – raksta Sendlere. – “Attiecībās mēs esam rūpīgi, atbildīgi un pašaizliedzīgi.” Pēc Lorenas vārdiem vienīgie bērni ir lieliski draugi, jo viņi neuztver attiecības ar vienaudžiem kā pašu par sevi saprotamu lietu.
Kooperācija un kontrole
Pamatojoties uz savas piecgadīgās meitas vērošanu, Sendlere atzīmē, ka vienīgajiem bērniem, neskatoties uz to, ka viņi paliek bērni, ir augstāks paškontroles līmenis, un, tā kā lielāko daļu laika viņi kontaktējas ar pieaugušajiem, mācās ar viņiem sadarboties dziļākā un efektīvākā līmenī.
Sava ģimene
Vienīgie bērni, kurus virza vēlēšanās dibināt tuvas attiecības ārpus vecāku ģimenes, nereti kļūst par centru savai personīgajai “ģimenei” – draugu, kolēģu un paziņu grupai, ar kuru viņi uztur attiecības.
Laiks sev
Ja runājam par vienīgo bērnu vecākiem, tad viņiem ir vienkāršāk atrast laiku sev, saviem vaļaspriekiem, viens otram, kad bērns ir tikai viens. Bērni prasa ļoti daudz laika – tas ir visiem vecākiem labi zināms fakts, un, jo viņu ir mazāk, jo vienkāršāk ir izbrīvēt dienas daļu, kuru jūs varat veltīt tam, kas ir interesanti jums, nevis bērnam.
Apmierināta māmiņa, apmierināts mazulis
Mana māte man iemācīja, ka, lai būtu laba māte, ir jābūt labam cilvēkam,”” – atceras Sendlere. – ”Tas ir tas, ko mēs tagad palaižam garām, jo mums bieži nākas upurēt savu laimi bērna labā, un es neticu, ka tas patiešām ir viņa labā”. Žurnāliste atzīmē, ka nav nekā briesmīga izaudzināt vienu bērnu un atzīt: “tā bija laba pieredze, bet vairs es to darīt negrasos.”
Vairāk iespēju
Bērns (vai vairāki) nereti liek vecākiem atteikties no noteiktām iespējām, karjeras perspektīvām, attiecībām un vaļaspriekiem. Un , neskatoties uz to, ka ir cilvēki, kuriem izdodas pagūt visu pat ar vairākiem bērniem, tomēr viens bērns dod jums vairāk iespēju darīt to, ko jums gribas. “Doma par to, ka mums pēkšņi ir jāpārtrauc gribēt tas, ko mēs esam gribējuši pirms bērnu piedzimšanas, liekas man neprātīga,” – saka Sendlere.
Naudas ekonomija
Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka audzināt bērnus mūsdienu pasaulē nav tas lētākais prieks. Rūpēties par vienu bērnu ir objektīvi lētāk, nekā par vairākiem, tāpēc nav nekā slikta tajā, lai apstātos pie vienīgā bērna, ja otra bērna piedzimšana ievērojami pazeminās jūsu ģimenes dzīves kvalitāti.
Protams, lēmumu par to, dzemdēt otru bērnu vai nē, var pieņemt tikai paši vecāki, vadoties pēc savas situācijas. Tomēr, ja jūs gribat saņemties otrajam tikai sabiedrības spiediena dēļ vai aiz pārliecības, ka viens bērns ģimenē nav pietiekoši, pārlasiet vēlreiz visu uzskaitījumu augstāk. Vienīgais bērns var izaugt laimīgs un veiksmīgs – tieši tāpat, kā tas, kuram ir māsas un brāļi.