Visbiežāk esam pieraduši par veselību domāt un rūpēties kad paliekam aizvien vecāki, tomēr ir simptomi, kuriem ir jāpievērš uzmanība jau agrīnā vecumā. Ir signāli, kas liecina par psihiska rakstura problēmām, kuras neatpazīstot var iedzīvoties dažādās slimībās.
Sirdsklauves
Kad esat sanervozējies, izdalās hormons, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Visbiežāk sajūta, ka “sirds izleks pa krūtīm” liecina par pārāk lielu stresu un tuvojošos panikas lēkmi.
Plaukstu svīšana
Šis ir vēl viens simptoms, kas visbiežāk parādās tad, kad organisms reaģē uz stresu. Smadzenes ķermenis sūta attiecīgus signālus un sviedru dziedzeri sāk strādāt pastiprinātā režīmā.
Gremošanas traucējumi
Sakairināto zarnu sindroms visbiežāk piemeklē tos, kuri daudz nervozē. Ķermenis cenšas tikt galā ar stresa situācijām un gremošanas sistēma sāk streikot.
Galvas sāpes
Esiet pamanījis, ka tad, ja visu krājat sevī arī galva agrāk vai vēlāk sāk “plīst pušu”. Tāpēc vēlams iespēju robežās negācijas uzreiz atrisināt. Sāpes sprandā var norādīt uz pārslodzi, bet pieres reģionā uz miega trūkumu.
Hronisks nogurums
Kad smadzenes ir pārslogotas ar dažādām problēmām, organismā iestājas pretreakcija – slinkums un nogurums. Hronisku nogurumu no parasta noguruma var atšķirt ar to, ka hronisks sāk ieilgt un jūs jūtaties noguris pat pēc kvalitatīva miega.
Problēmas ar kocentrēšanos
Vai jums ir grūti iegaumēt par visvienkāršāko informāciju? Piemēram, atcerēties paziņu vārdus? Visticamāk, ja vien jums nav 90 gadu, koncentrēšanās problēmas rodas lielā stresā. Ķermenis nav spējīgs iegaumēt Ivana Bargā vārdu un Krusta karu datumus, ja netiek apmierinātas tā pamatvajadzības pēc miera un drošības.
Bezmiegs
Bieži sastopams simptoms, kas signalizē par ārkārtīgu augstu stresa līmeni dzīvē. Bezmiegs bieži vien tiek ārstēts ar tradicionālām metodēm, bet patiesībā vajadzētu meklēt tā cēloņus.