Modele pārdzīvoja vairāk nekā 20 operācijas un tomēr atrada sevī spēku dzīvot un priecāties.
1999. gada 2. spetembrī uz visiem laikiem tika izmainīta kādas skaistules dzīve. Todien Elena Kondrjatuka tika apsmidzināta ar skābi. Turklāt gatavojot šo briesmīgo indi uzbrucējs to sajauca ar eļļu, lai sievietei to būtu grūtāk nomazgāt. Skābe apsvilināja acis, elpceļus, seju, kakla un plecu ādu. Kritiskā stāvoklī Elena tika nogādāta reģionālajā slimnīcā un tika burtiski atgriezta pasaulē.
Šī traģēdija satricināja ārkārtīgi daudzus, tas apšalca medijus, bet Elena izlēma savu dzīvi slēpt no plašākas sabiedrības.
“Es izvēlējos dzīvi”
Elena spēja sevī rast spēku. Viņa uzrakstīja grāmatu un līdz sīkākajai niansei atklāja to, kā viņa atrada spēku dzīvot tālāk. Tāpat viņa dalījās ar šo sava mūža traģisko dienu. Katra rēta ir piesātināta ar sāpēm un jūtām, viņai bija grūti vēlreiz pārdzīvot notikušo, tomēr šī grāmata kļuva par cerības staru tiem, kuri nonākuši grūtībās. Elena savu dzīvi velta, lai palīdzētu citiem apdegušiem cilvēkiem – viņa apmeklē centrus, runā ar cilvēkiem, kuri cietuši nelaimēs un dod viņiem cerību.
Elene apprecējās un viņas vīrs kļuva par sievietes stipro plecu. “Mans vīrs ir zinātnieks, biloģijas zinātņu doktors, ģenētiķis. Mūsu starpā uzplauka mīlestība.”
Lai arī Elena nāk no Krievijas, šobrīd viņa vairāk uzturas Vācijā, Čehijā, kur ir gan vīra komandējumi.
Kļuva par psihiloģi un raksta blogu
Līdzās traģēdijai Elena ieguva izglītību psiholoģijā. Izvēle nebija nejauša, sauvlaik, kad sieviete atguvās no traumas, tieši psihologs viņai palīdzēja visvairāk. Pašlaik viņa studē Vācijā Logoterapijas un eksistenciālās analīzes institūtā. Viņa bieži ar saviem pārdzīvojumiem un novērojumiem dalās Instagram, viņa palīdz citiem rast iedvesmu un motivāciju.
Viņa turpina atkopties. Operācijas Elenu atgrieza dzīvē, bet joprojām notiek uzlabojumi.
Elena dalās, ka pēc acu operācijas viņai gribējās padoties. Sieviete pat nevarēja pie galvas likt skārienjūtīgo telefonu. Sieviete joprojām redz slikti, lai arī daļa redzes tika atgriezta. Tomēr ceļš līdz tam ir bijis smags. Nelaimi sieviete piedzīvoja būdama vien 19 gadus jauna un kopš tās dienas viņa pulbiski tikpat kā nenovelk saulesbrilles.
Viņa dalās mirklī, kad gandrīz nomira: “Pēdējā lieta, ko es redzēju, bija neticami skaistas debesis.”
Nelaimīgajā dienā Elena ar draudzeni devās uz pludmali. “Mēs gājām caur skolas teritoriju, kur bijām ilgus gadus mācījušās. Es atceros, ka pa ceļam satikām divas pirmklasnieces un, nezin kāpēc, viņas neskatījās man virsū, bet tieši man aiz muguras. Es pagriezos atpakaļ un pēdējais, ko atceros bija skaidras, koši zilas un neticami skaistas debesis.”
Pie sievietes pieskrēja kāds 20 gadus vecs vīrietis un satvēra Elenu aiz matiem, no somas izvilka sērskābi un ielēja to viņai sejā. Elena stāsta, ka nekad savā dzīvē iepriekš nebija piedzīvojusi tādas sāpes: “Tās bija nepanesamas, kodīgas un dedzinošas sāpes. Ar katru sekundi tās kļuva stiprākas un aizvien dziļākas. Atrodoties šoka stāvoklī, es skrēju un ietriecos betona sienā. Šis trieciens mani nedaudz atgrieza pie veselā saprāta.”
Tad no skolas izskrēja skolotāji un cetās Elenai palīdzēt. “Dzirdot manu balsi, skolotāja Olga Ivanovna ar šausmām iesaucās: “Elja, vai tā esi tu?” Es apmulsu: “Jā, bet kas ar mani notika?” Skolotāja izplūda asarās. Citi skolotāji uz viņu kliedza, lai neko nesaka.” – stāsta sieviete.
Uzbrucējs bija kaukāziešu izcelsmes vīrietis Rūbens Grigorjans, kurš bija aizvainots par to, ka sieviete atteicās no tuvības. Toreiz viņš sievietei teica: “Tu nožēlosi un raudāsi asiņainas asaras, un pati atskriesi pie manis!”
“Kad grasījos iziet no mājas, man piezvanīja nepazīstama sieviete, atvainojās par traucējumu un teica, ka vairs netraucēs, tikai pēdējo reizi vēlas pajautāt, vai neesmu pārdomājusi par G.? Es vairs nevaru pieminēt viņa vārdu, ”Eleonora turpināja grēksūdzi, ar grūtībām atturēdamās. “Es atbildēju sievietei, ka ir bezjēdzīgi uzdot man tos pašus jautājumus, un lūdzu vairs mani netraucēt! Un tikai tagad es sapratu, ko šajā sarunā nozīmē frāze “pēdējā reize”.”
Vīrieti aizturēja 2000. gadā. Tiesa viņam piešķīra 11 gadus, bet līdzdalībniekiem sešus un septiņus gadus. Uzbrukuma izdarītājs tika nogalināts tiesas laikā un viņa līķis tika identificēts ar sejas apdegumiem. “Visticamāk, ka skābe no maniem matiem nokļuva uz viņa sejas, kad es cīnījos pretī,” stāsta Elenena.
Ķīmiskie apdegumi tiek uzskatīti par visnopietnākajiem, jo tie korodē arī audus, turklāt skābi nebija iespējams nomazgāt, jo tā bija sajaukta ar eļļu. Elenai bija ceturtās pakāpes apdegumi. “Pārbaudot mani katru dienu, ārsti atkal un atkal paziņoja, ka operēt joprojām nav iespējams, ir jāgaida, līdz korozijas process ir beidzies, bet praktiski nebija izredžu izdzīvot,” saka Elena.
Elena arī stāsta, ka cilvēki šo traģēdiju saista ar to, ka viņa bijusi skaistumkaraliene. Tomēr viņai šīs divas lietas absolūti nesaistās kopā, jo pat tad, ja viņa būtu volejboliste, peldētāja vai baletdejotāja, tādi vīrieši kā G. tāpat atrastu upurus.
Neskatoties uz traģēdiju Elena cīnās un nav zaudējusi dzīvesprieku. Viņa palīdz tiem, kuri nonākuši līdzīgā situācija un nezina, kā atrast spēku dzīvot.